Vadības funkciju un ruminēšanas saistība ar sociālās trauksmes rādītājiem kibervidē un klātienē

Abstract

Pētījuma mērķis bija adaptēt vadības funkciju un sociālās trauksmes ruminēšanas pašnovērtējuma aptaujas, izveidot Sociālās trauksmes klātienē un kibervidē aptauju un noskaidrot, kādas ir vadības funkciju un ruminēšanas aptauju rādītāju saistības ar sociālās trauksmes pašnovērtējuma pazīmēm kibervidē un klātienē. Pētījumā piedalījās 659 respondenti (578 sievietes, 81 vīrieši) vecumā no 16 līdz 70 gadiem. Pētījumā izmantotas 3 pašnovērtējuma aptaujas: Sociālā trauksme klātienē un kibervidē (Arāja, Jakoba, Bite un Vanags, 2022) izveidota divu maģistra darbu ietvaros; Vadības funkciju spēju aptauja pieaugušajiem (Adult Executive Functioning Inventory (ADEXI), Ylva & Thorell, 2018) un Sociālās trauksmes ruminēšanas aptauja (Socially Anxious Rumination Questionnaire (SARQ), Donohue et al., 2021) šī maģistra darba ietvaros tulkotas un adaptētas no angļu valodas. Pētījuma rezultāti atklāja, ka pastāv statistiski nozīmīgas saistības starp respondentu pašnovērtētiem sociālās trauksmes rādītājiem, kas pozitīvi korelē gan ar vadības funkciju, gan ruminēšanas aptauju rezultātiem. Ciešākas korelācijas novērojamas kibervides situācijās. Vecuma kontekstā pētījums uzrādīja vāji negatīvu saistību ar sociālās trauksmes rezultātiem klātienes situācijās.

The aim of the study was to adapt the self-assessment questionnaires of executive function and social anxiety rumination, to create a Social anxiety in person and in the cyber environment survey and to find out the relationship between executive function and rumination survey indicators and social anxiety face-to-face and cyberspace situations. The study included 659 respondents (578 women, 81 men) aged 16 to 70 years. 3 self- assessment surveys were used in the research: Social anxiety in person and in the cyber environment (Arāja, Jakoba, Bite and Vanags, 2022) was created within the framework of two master's theses; The Adult Executive Functioning Inventory (ADEXI), Ylva & Thorell, 2018, and the Socially Anxious Rumination Questionnaire (SARQ), Donohue et al., 2021, are conducted and adapted from english languages for this Master's thesis. The results of the study revealed that there is a statistically significant relationship between respondents' self-assessed social anxiety indicators, which positively correlates with both the executive function and the results of rumination surveys. Closer correlations are observed in cyber situations. In the context of age, the study showed a negative association with the results of low social anxiety in face-to-face situations.