Depresijas un uztvertā emocionālā siltuma bērnībā saistība ar mātes narcistiskām personības iezīmēm 18-44 gadus veciem pieaugušajiem

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt saistības starp depresiju, uztverto emocionālo siltumu bērnībā un mātes narcistiskām personības iezīmēm 18 – 44 gadus veciem pieaugušajiem. Pētījums tika veikts divās atkarīgās izlasēs. Pirmo izlasi veido 80 pieaugušie vecumā no 18 līdz 44 gadiem (M = 30,04, SD = 7,75), kas aizpildīja Epidemioloģijas pētījumu centra depresijas skalu (Center for Epidemiologic Studies Depression Scale (Eaton, Muntaner, Smith, Tien & Ybarra, 2004)), Latvijā aptauju adaptējušas M. Bērtule un I. Melne 2018. gadā (Bērtule & Melne, 2018), Vecāku attieksmes aptauju (Parental Bonding Instrument (Parker, Tupling & Brown, 1979)), Latvijā aptauju adaptējusi I. Bite 1998. gadā (Bite, 1998) un demogrāfisko datu aptauju. Otro izlasi veido 80 pirmās izlases dalībnieku mātes vecumā no 43 līdz 76 gadiem (M = 50,41, SD = 7,78), kas aizpildīja Narcistisko personības iezīmju aptauja (Narcissistic Personality Inventory (Raskin & Hall, 1979)), Latvijā aptauju adaptējusi I. Strode 2008. gadā (Strode, 2008), atkārtotu adaptāciju veikusi S. Laimiņa 2020. gadā (Laimiņa, 2020), kā arī demogrāfisko datu aptauju. Šī pētījuma rezultāti neuzrāda saistības starp pieaugušā depresiju un mātes narcistiskām personības iezīmēm, tāpat netiek novērotas saistības starp pieaugušā uztverto mātes emocionālo siltumu bērnībā un mātes narcistiskām personības iezīmēm. Pētījumos tiek diskutēts par narcistisku vecāku optimālas audzināšanas nozīmi bērnu mentālās veselības veicināšanā.

The aim of the study was to examine the relations between depression and perceived maternal care in childhood and the mother's narcissism among adults. The research included two related samples. First sample included 80 adults, aged from 18 to 44 years (M = 30,04, SD = 7,75). For the first sample the following questionnaires were used: Center for Epidemiologic Studies Depression Scale (Eaton, Muntaner, Smith, Tien & Ybarra, 2004), adapted in Latvia by M. Bērtule un I. Melne, in 2018 (Bērtule & Melne, 2018), Parental Bonding Instrument (Parker, Tupling & Brown, 1979), adapted in Latvia by I. Bite, in 1998 (Bite, 1998) and demographic data questionnaire. Second sample included 80 mothers of first sample adults, aged from 43 to 76 years (M = 50,41, SD = 7,78). With this sample the following questionnaires were used: Narcissistic Personality Inventory (Raskin & Hall, 1979), adapted in Latvia by I. Strode, in 2008 (Strode, 2008), re-adapted in Latvia by S. Laimiņa, in 2020 (Laimiņa, 2020) and demographic data questionnaire. The results confirmed no significant relationship between adults depression and the mother's narcissism and no significant relationship between adults perceived maternal care in childhood and the mother's narcissism. There is an ongoing discussion regarding the impact of optimal parenting of narcissistic parents in regard to contribution to children mental health.