Proaktivitātes un darba stresa saistība ar alkohola lietošanu ēdināšanas jomas darbiniekiem

Abstract

Maģistra darba mērķis ir teorētiski analizēt literatūru, kas izskaidro darba stresu, proaktīvas personības iezīmes konstruktu saistībā ar alkohola lietošanas paradumiem ēdināšanas jomas darbiniekiem, un uz tās pamata izvirzīt un pārbaudīt pētījuma hipotēzes. Kvantitatīvi izpētīt saistības starp alkohola lietošanas paradumiem un proaktīvas personības iezīmēm saistībā ar darba stresu. Darba ietvaros tika pētīti un apkopoti tādi zinātniskie raksti un pētījumi, kas apskata stresu, darba stresu, proaktīvas personības konstruktu, stresa pārvarēšanas stratēģijas un alkohola lietošanas paradumus, kā arī apkalpošanas un it īpaši, ēdināšanās jomas, profesijas specifiskās īpatnības. Aptaujai tika izmantoti sekojošie mērinstrumenti: Darba stresoru skalas (JSS - Job Stressor Scales, Paul E. Spector & Jex, 1997); Alkohola lietošanas traucējumu identifikācijas tests (Alcohol Use Disorders Identification Test (AUDIT), Babor, Higgins, Biddle, Saunders & Monteiro, 2001); Proaktīvas personības skala (Questionnaire on Proactive Personality (PPS); Bateman & Crant, 1993, un Demogrāfiskā aptauja. Pētījuma rezultāti uzrādīja statistiski nozīmīgas saistības starp darba stresu un alkohola lietošanas paradumiem, starp proaktivitāti un darba stresu, starp proaktivitāti un alkohola lietošanas paradumiem. Darba stresa galvenie avoti bija Starppersonu konflikti un Organizatoriskie ierobežojumi. Demogrāfiskie radītāji norāda, ka gados jaunākie darbinieki vairāk ir pakļauti darba stresam un alkohola lietošanai. Regresijas analīze uzrādīja, ka Proaktivitāte negatīvi prognozēja darba stresu kopumā, tajā skaitā Starppersonu konfliktu apakšskalas rādītājus, kā arī negatīvi prognozēja alkohola lietošanu.

The aim of this master’s thesis was to examine the relationships between alcohol use habits, work stress and proactive coping strategies among food industry employees. To investigate, how proactive personality, work stress and proactive coping strategies affect alcohol use habits among food industry employees. Within the framework of the work, such scientific articles and researches were researched and compiled, which by their nature review stress, work stress, stress coping strategies and alcohol consumption habits, as well as specific features of the Health and human service workers, in particular of the food industry employments. The respondents filled following surveys: Job Stressor Scales (JSS, Paul E. Spector & Jex, 1997); Alcohol Use Disorders Identification Test (AUDIT), Babor, Higgins, Biddle, Saunders & Monteiro, 2001); Questionnaire on Proactive Personality (PPS), (Bateman & Crant, 1993) and Demographic Scale. The results of the study showed a statistically significant relationship between work-related stress and alcohol use patterns, between proactivity and work stress, and between proactivity and alcohol use patterns. The main sources of work stress were Interpersonal Conflicts and Organizational Constraints. According to demographics, younger workers are more exposed to work stress and alcohol use. Regression analysis showed that Proactivity negatively predicted work stress, including the Interpersonal Conflict subscale, and negatively predicted alcohol use.