Netīšās prokrastinācijas saistība ar sociālo tīklu lietošanu un apmierinātību ar dzīvi jauniešiem

Abstract

Maģistra darba mērķis bija noskaidrot vai pastāv saistība starp netīšo prokrastināciju un sociālo tīklu lietošanu un apmierinātību ar dzīvi jauniešiem. Pētījumā piedalījās 205 jaunieši, vecumā no 16 līdz 20 gadiem, kuri apgūst vidējo izglītību, t.sk., 74 vīrieši un 131 sieviete. Pētījumā tika izmantotas 3 aptaujas: Netīšās prokrastinācijas aptauja (Unintentional Procrastination Scale (UPS), Ferniel, Bharucha, Nikčevič & Spada, 2017); Aptauja „Apmierinātības ar dzīvi skalas” (Satisfaction With Life Scale (SWLS); Diener, Emmons, Larsen, & Griffin, 1985) un Sociālo mediju lietošanas aptauja (Haritons, 2019). Pētījumu rezultāti uzrādīja, ka jo augstāki netīšās prokrastinācijas rādītāji, jo zemāka ir jauniešu apmierinātība ar dzīvi un vairāk tiek lietoti sociālie tīkli. Regresijas soļu analīzes rezultāts, pirmajā solī uzrādīja, ka netīšā prokrastinācija izskaidro 25% no sociālo tīklu lietošanas variācijas, otrajā solī vēl papildus 2% izskaidro apmierinātība ar dzīvi.

The aim of this master's thesis was to determine whether there is a correlation between unintentional procrastination and the use of social networks and satisfaction with life of adolescents. The study involved 205 adolescents aged 16 to 20 in secondary school education, including 74 males and 131 females. Three surveys were used in the study: Unintentional Procrastination Scale (UPS) (Fernie, Bharucha, Nikčevič & Spada, 2017); Satisfaction With Life Scale (SWLS) (Diener, Emmons, Larsen, & Griffin, 1985) and Social Media Usage Survey (Hariton, 2019). Research results have shown that the higher the unintentional procrastination rates, the lower the life satisfaction of adolescents and the more they use social networks. Results of the stepwise regression analysis presented that unintentional procrastination explains 25% of the variation in social network use, and satisfaction with life explains an additional 2% of this variation.