Neirotiesības: risinājums neirotehnoloģiju un cilvēktiesību mijiedarbības problemātikā Eiropā

Abstract

Neirotehnoloģijas ir strauji attīstoša joma pasaulē. Taču to regulējums cilvēktiesiskajā aizsardzībā ir maz pētīts kā teorijā, tā arī praksē. Pēdējos gados ir augusi interese par indivīda cilvēktiesību aizsardzību arī attiecībā uz tā smadzeņu darbību un tajā esošajiem datiem. Neirotehnoloģijas ir pieejamas ikvienam patērētājam un spēj ievākt informāciju ne vien par personas garīgo veselību, bet kontrolēt nervu radītos impulsus, tādējādi izmainot neironu darbību un pat iegūstot informāciju par personas nodomiem un garastāvokli. Tas rada draudus ikviena indivīda tiesībām uz domu un apziņas brīvību, neaizskaramību, privātumu un personas identitāti. Maģistra darbā autore analizē neirotiesību kā jaunas paaudzes cilvēktiesību veidu, lai efektīvi kontrolētu neirotiesību radītos draudus cilvēktiesībām. Autore izvērtē esošo cilvēktiesību regulējumu un tā problemātiku Eiropā, kā arī analizē potenciālo neirotiesību regulējuma nepieciešamību esošā regulējuma papildināšanai. Tāpat darbā tiek analizēta iespēja neirotiesības izmantot, lai papildinātu esošās cilvēktiesības, nevis radītu jaunas. Atslēgvārdi: neirotiesības; neirotehnoloģijas; privātums; cilvēktiesības; smadzeņu dati; domu un apziņas brīvība, personas identitāte, neaizskaramība.

Neurotechnology is a rapidly evolving field in the modern world. However, its regulation in human rights protection has been under little research in both theory and practice. In recent years, there has been a growing interest in protecting an individual's human rights particularly in regards to brain function and the data contained therein. As neurotechnology is available for every consumer and can gather information not only on person's mental health, but also can control nerve impulses that alter the function of neurons and even obtain information about a person's intentions and mood. This poses a threat to every individuals’ right regarding freedom of thought and conscience, integrity, privacy and personal identity. In this master’s thesis the author analyses neurorights as a form of new generation of human rights to effectively control the threat posed by neurotechnology to human rights. The author evaluates the existing regulation and its challenges, as well as examines the potential need for neurorights regulation to complement the existing human rights. The work also analyses the possibility to implement neurorights in the existing regulation rather than creating new human rights. Keywords: neurorights; neurotechnology; privacy; human rights; brain data; freedom of thought and conscience; personal identity; integrity.