| dc.description.abstract | Eduards Fīlips KERBERS (1770.17.VI Tori – 1850. 12.II Tartu)
Eduard Philipp KÖRBER (1770.17.VI Tori – 1850. 12.II Tartu)
garīdznieks, kolekcionārs, novadpētnieks (Igaunija)
Vinnu (Wendau, tagad Võnnu, pie Tartu) draudzes mācītājs Eduards Fīlips Kerbers (Körber) dzimis Tori (Torgel, tagad Tori Pērnavas raj.) mācītājmuižā, mācītāja ģimenē. Tālāk mācījies Tallinas Domskolā, Pērnavas pilsētas skolā, tad studējis teoloģiju Kēnigsbergā (1789-1792) un Jēnā (1792-1794). Strādājis par mājskolotāju (1794-1796) Kiltsi (Ass, tagad Kiltsi, Mazmarjas (Väike-Maarja) pag. Viru raj.) un Ahja (Aya, tagad Ahja Tartu raj.) muižās. No 1796.gada līdz 1846.gadam – mācītājs Vinnu draudzē, stājies amatā, draudzi pārņemot no sava tēva. Miris 1850.g. 12. februārī, apglabāts Vinnu vecajos kapos.
Kerbera aizraušanās un vaļasprieks bija vēsture un novadpētniecība, kolekcionēšana, zīmēšana. Apceļojis Igauniju un Vidzemes latviešu daļu, pētījis un zīmējis pilis, pilsdrupas, baznīcas, klosterus, ģerboņus, kapakmeņus, zīmogus, monētas un arheoloģisko izrakumu materiālus, ainavas, minerālus un pārakmeņojumus, vācis un pārrakstījis senus dokumentus. Kerbers apkopojis savus rokraksta materiālus un zīmējumus krājumos, ko vēlāk pārņēma Igaunijas Zinātņu biedrība (Estnische Gelehrte Gesellschaft). Tagad vairums Kerbera manuskriptu, ieskaitot visvērtīgāko -Vaterländische Merkwürdigkeiten (1.- 7. sēj.) atrodas Tartu, Igaunijas Literatūras muzejā (Eesti kirjandus muuseum), Igaunijas Zinātņu b-bas fondā (ÕES 56, 58, 60, 61, 63, 64, 192). Tur glabājas arī citi rokraksti no viņa kolekcijas, piem., senu Livonijas vēstures avotu noraksti, ko Kerbera pasūtījumā gatavojis Johans Kristofs Broce (1742-1823) Rīgā.
1799.gadā, 30 gadu vecumā Kerbers uzsāk saraksti ar Johanu Kristofu Broci un piedāvā mainīties ar ziņām par saviem atradumiem un zīmējumiem, sk. Kerbera vēstuli Brocem 1799.14.X (sk. Brotze J.Chr. Monumente 7, S.232a-b). Tā sākas abu pētnieku sadarbība Livonijas vēstures pētījumu laukā. 1800.gadā vien Kerbers piesūtījis Brocem 12 rūpīgi veidotas burtnīcas ar zīmējumiem, plāniem, vēsturiskiem aprakstiem un arī pats saņēmis Broces sūtītos attēlus, aprakstus dokumentu un senu rokrakstu norakstus. Kerbera un Broces sarakste liecina, ka abi pētnieki savstarpēji apmainījušies ar saviem materiāliem gandrīz astoņpadsmit gadus. Vairākkārt Kerbers un Broce viens otram nodeva izskatīšanai uz ilgāku laiku - apm. pusgadu savu rokrakstu (Vaterländische Merkwürdigkeiten vai Monumente) sējumus, ko pēc tam saņēma atpakaļ. Klātienē Broce un Kerbers nav sastapušies, Kerbera Rīgas apmeklējuma laikā 1810. 4. IX Broce bijis izbraucis (sk. Ms. 930, S.355). Daļu no piesūtītajiem Kerbera oriģinālzīmējumiem, akvareļiem un aprakstiem Broce iekļāvis savā kolekcijā: Monumente 8. un 9. sējumā, arī 2. un 10. sējumā, Sylloge dyplomatum 2. sējumā. Visai bieži Broce pats pārzīmējis Kerbera zīmējumus un pārrakstījis aprakstus. Parasti Broce norādījis, ka materiāls nācis no Kerbera, to Broce uzsvēris arī Monumente 8. sējuma ievadā (kur uzskaita 21 Kerbera oriģinālattēlu), bet nereti pie oriģinālattēla vai Broces nozīmējuma šādas norādes trūkst. Tomēr Kerbers ir uzskatāms par autoru daudz vairāk Broces kolekcijā atrodamajiem attēliem un aprakstiem kā līdz šim domāts, Kerbera zīmējum skaits varētu tuvoties 90 vai 100.
Rokrakstam pievienots Word.doc dokuments ar tā paskaidrojumiem un saturu. | en_US |
