Psiholoģiskā labklājība un dzīves kvalitāte cilvēkiem ar pārtikas alerģijām

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas saistības pastāv starp ar pārtikas alerģiju saistīto dzīves kvalitāti un psiholoģisko labklājību. Darbs ir balstīts uz psiholoģiskās labklājības, dzīves kvalitātes un pārtikas alerģiju teorijām, kuras skaidro, kā pārtikas alerģijas var ietekmēt cilvēku psiholoģisko labklājību un dzīves kvalitāti. Pētījumā piedalījās 56 respondenti - 14 vīrieši un 42 sievietes vecumā no 19-52 gadiem. Pētījumā izmantotas divas aptaujas – Ēdiena alerģijas dzīves kvalitātes aptauja un Multidimensionālais psiholoģiskās labklājības modelis. psiholoģiskās labklājības rādītājos un ar pārtikas alerģiju saistītā veselība statistiski nozīmīgas negatīvas saistības ir psiholoģiskās labklājības skalā Iegūtie rezultāti norāda par to, ka pastāv saistības psiholoģiskās labklājības rādītājos un ar pārtikas alerģiju saistītā veselība statistiski nozīmīgas negatīvas saistības ir psiholoģiskās labklājības skalā - pozitīvas attiecības ar citiem un prasme īstenot savas vajadzības.

The aim of the study was to find out what relationships exist between food allergy-related quality of life and psychological well-being. The work is based on theories of psychological well-being, quality of life and food allergies, which explain how food allergies can affect people's psychological well-being and quality of life. In the study, there were 56 respondents - 14 men and 42 women aged 19-52. Two surveys were used in the study - Food Allergy Quality of Life Survey and Multidimensional Model of Psychological Well-Being. The obtained results indicate that there is a relationship in the indicators of psychological well-being and the health related to food allergy has a statistically significant negative relationship in the scale of psychological well-being - positive relations with others and the ability to fulfill one's needs.