| dc.description.abstract | Epiretinālā membrāna (ERM) ir bieži sastopama tīklenes patoloģija, kuru raksturo fibrocelulāra proliferācija un metaplāzija, kas attīstās uz iekšējās limitējošās membrānas (ILM) virsmas un rada makulas strukturālas pārmaiņas, kas savukārt var rezultēties ar redzes pārmaiņām, piemēram, metamorfopsiju un samazinātu redzes asumu. Pieaugot dzīves ilgumam un attīstoties diagnostiskajām metodēm, ERM prevalence pieaug. ERM tiek iedalīta kā idiopātiska un sekundāra. Sastopamākā ir idiopātiska ERM, kas skar ~20% pacientu sasniedzot 75 gadu vecumu. Medicīnas tehnoloģijām attīstoties, ir ievērojami uzlabojusies pars plana vitrektomijas (PPV) drošība, ārstēšanu padarot mazāk invazīvu, kas ļauj to pielietot ne tikai redzi apdraudošu tīklenes saslimšanu gadījumā, bet arī redzes kvalitātes uzlabošanā pacientiem ar membrānas attīstību (ERM). Mērķis. Pētījuma mērķis ir noteikt PPV efektivitāti un tās ietekmējošos faktorus epiretinālās membrānas ķirurģiskajā ārstēšanā. Metodes. Retrospektīvi analizētas 86 RAKUS stacionāra “Biķernieki” oftalmoloģijas klīnikas pacientu medicīniskās dokumentācijas dati gan no pacientu ambulatorajām kartēm, gan datu bāzes par 2018.-2021. gada periodu. Tika iekļauti pacienti, kam diagnosticēta epiretinālā membrāna un veikta vitrektomija, analizējot labāko koriģēto redzes asumu, intraokulāro spiedienu un tīklenes centrālo biezumu pirms operācijas, 1 un 3 mēnešus pēc operācijas, atkarībā no citām acu saslimšanām anamnēzē, intraokulārām invazīvām acu procedūrām anamnēzē, blakusslimībām, pielietoto ārstēšanas metodi, dzimumu un vecumu. Rezultāti. Pētījumā ir iekļautas 53 (61,6%) ir sievietes un 33(38,4%) vīrieši. Sieviešu vecums ir no 27 līdz 83 gadiem, vidējais vecums 66,9 ± 9,6, bet vīriešu- no 45 līdz 87 gadiem, vidējais vecums 68,6 ± 8,3. Pētījumā tika pierādīts, ka BCVA ietekmējošie faktori pēc operācijas ir- katarakta (p=0,029), dzimums (p=0,019; p=0,003), PAH (p=0,027; p=0,022), tamponādes metode (p=0,009); IOS ietekmējošie faktori pēc operācijas ir- katarakta (p=0,050; p=0,002), 2.tipa cukura diabēts (0,011), tamponādes metode (p=0,003); CRT ietekmējošie faktori pēc operācijas ir- sūdzību ilgums līdz PPV (p=0,026), tamponādes metode (p=0,007; p=0,039).10 pacientiem tika konstatēti nelabvēlīgi pēc-operācijas iznākumi, bet netika noteikts neviens nozīmīgs faktors, kas radītu šo iznākumu risku. Secinājumi. Tamponādes veids, 2.tipa cukura diabēts, primāra arteriāla hipertensija, katarakta, dzimums un sūdzību ilgums līdz operācijai ir redzes iznākumus ietekmējoši faktori pēc PPV. Pētījumā analizētie faktori neuzrāda nozīmīgu saistību ar pēc-operācijas nelabvēlīgajiem iznākumiem. Ņemot vērā nelielo pacientu skaitu vairākās grupās, precīzākiem rezultātiem nepieciešams iekļaut lielākas pacientu grupas. | |
| dc.description.abstract | Epiretinal membrane (ERM) is a common retinal pathology characterised by fibrocellular proliferation and metaplasia developing on the surface of the inner limiting membrane (ILM) and causing structural changes in the macula, which can result in visual changes such as metamorphopsia and reduced visual acuity. The prevalence of ERM is increasing along with increasing life expectancy and the development of diagnostic techniques. ERM is classified as idiopathic and secondary. Idiopathic ERM is the most common, affecting ~20% of patients by the age of 75 years. With advances in medical technology, the safety of pars plana vitrectomy (PPV) has improved considerably, making the treatment less invasive, allowing it to be used not only for sight-threatening retinal diseases but also to improve the quality of vision in patients with evolving membranes (ERM). Objective. The aim of this study was to determine the efficacy of PPV and its influencing factors in the surgical treatment of epiretinal membrane. Methods. Medical records of 86 patients of the ophthalmology clinic of RAKUS hospital "Biķernieki" were retrospectively analysed from both outpatient charts and the database for the period 2018-2021. Patients diagnosed with epiretinal membrane and undergoing vitrectomy were included, analysing best corrected visual acuity, intraocular pressure and central retinal thickness before surgery, 1 and 3 months after surgery, according to history of other eye diseases, history of intraocular invasive procedures, comorbidities, treatment method used, sex and age. Results. The study included 53 (61.6%) women and 33(38.4%) men. The age of the females ranged from 27 to 83 years, mean age 66.9 ± 9.6, and the age of the males ranged from 45 to 87 years, mean age 68.6 ± 8.3. Factors influencing BCVA after surgery were- cataract (p=0.029), gender (p=0.019; p=0.003), PAH (p=0.027; p=0.022), tamponade method (p=0.009). Factors influencing IOS after surgery were- cataract (p=0.050; p=0.002), type 2 diabetes (0.011), tamponade method (p=0.003). Factors influencing CRT after surgery are- duration of complaints until PPV (p=0.026), tamponade method (p=0.007; p=0.039).10 patients had adverse post-operative outcomes but no significant risk factor for these outcomes was identified. Conclusions. Tamponade type, type 2 diabetes, primary arterial hypertension, cataract, gender and duration of complaints before surgery are factors influencing visual outcomes after PPV. The factors analysed in this study showed no significant association with post-operative adverse outcomes. Given the small number of patients in several groups, larger patient groups should be included for more accurate results. | |
