| dc.description.abstract | Anēmija mūsdienās ir visbiežāk sastopamais hematoloģisko slimību simptoms, kas 2019. gadā skāra 1,8 miljardus cilvēku. Strutainā ķirurģiskā profila pacientiem anēmija ir sastopama dažādu iemeslu dēļ, piemēram, pacientu vecums un ar to līdzi ejošs hronisks iekaisums blakusslimību dēļ. Lai novērstu anēmiju, un ar to saistītās komplikācijas, tiek pielietota asins komponentu pārliešana, jeb hemotransfūzija. Pastāv divas hemotransfūzijas stratēģijas – Restriktīvā taktika, kur asins pārliešanu uzsāk, ja pacientam hemoglobīna (Hb) līmenis sasniedz slieksni ≤ 8-7g/dL; liberālā taktika, kur hemotransfūziju uzsāk, ja Hb līmenis sasniedz slieksni ≤ 10 g/dL. Līdz šim nav precīzu datu, kas liecinātu, ka viena hemotransfūzijas stratēģija ir pārāka par otru pacientiem ar strutainu ķirurģisko profilu. Pētījuma mērķis: Izpētīt dažāda spektra komplikāciju (lokālu, sistēmisku, išēmisku u.c.) attīstību restriktīvās un liberālās grupas pacientiem un saprast vai šīm komplikācijām ir saistība ar izvēlēto hemotransfūzijas stratēģiju. Noskaidrot vai pacientu vecumam un blakusslimībām ir saistība ar komplikāciju attīstību. Uzzināt vai hemotransfūzijas stratēģijas izvēle ietekmē pacientu uzturēšanos slimnīcā, kā arī intrahospitālas mirstības risku. Hipotēze: Dažāda spektra komplikāciju attīstības biežums, uzturēšanās laiks stacionārā, rehospitalizācijas un intrahospitālas nāves risks nav ticami atšķirīgs starp restriktīvās un liberālās stratēģijas grupām strutaini ķirurģiskā profila pacientiem. Materiāli un metodes: : Pēc metodoloģijas nejaušināts prospektīvs pētījums. Tika iekļauti pacienti ar strutainu ķirurģisko profilu, kuriem hemoglobīna vērtības sasniegušas 10 g/dL slieksni vai zemāk. Ar strutaino ķirurģisko profilu saprot tādas patoloģijas kā inficēti izgulējumi, mīksto audu infekcijas (flegmona, celulīts), gangrēna, ķirurģisko brūču infekcijas u.tml. Pacienti tika randomizēti divās grupās – restriktīvā un liberālā asins pārliešanas grupa. Tiem pacientiem, kuri tika randomizēti restriktīvā asins pārliešanas grupā hemotransfūziju veica sasniedzot hemoglobīna līmeni 7 g/dL un zemāk. Tiem pacientiem, kuri tika randomizēti liberālajā hemotransfūzijas grupā asins pārliešanu veica pie hemoglobīna vērtībām 7,1-10 g/dL. Atšķirība starp grupām tika uzskatīta par statistiski nozīmīgu, ja p<0,05. Rezultāti: Pētījumā kopā piedalījās 19 pacienti (restriktīvā hemotransfūzijas grupa n=9, liberālā hemotransfūzijas grupa n=10). Pacientu vecumam un blakusslimību klātesamībai netika atrasta saistība ar komplikāciju attīstību (visos p>0,05). Asins pārliešanas stratēģiju izvēlei netika atrasta saistība ar atkārtotu operāciju skaitu (nekrektomijas p=0,7 vai atkārtota amputācija p=0,4), fokālu brūces komplikāciju attīstību (p=0,2), išēmisku komplikāciju attīstību (p=0,9), uzturēšanās ilgumu stacionārā (p=0,8) un intrahospitālu nāves iznākumu (p=0,3). Pētījumā tika atrasta saistība asins pārliešanas stratēģijas izvēlei ar sistēmisku 3 komplikāciju attīstību, kur | |
| dc.description.abstract | Anaemia is the most common symptom of haematological diseases today, affecting 1.8 billion people in 2019. Anaemia is common in purulent surgical profile patients for a variety of reasons, such as patient age and accompanying chronic inflammation due to comorbidities. To prevent anaemia and its associated complications, blood component transfusion, or haemotransfusion, is used. There are two haemotransfusion strategies: Restrictive tactics, where transfusion is initiated when the patient's haemoglobin (Hb) level reaches a threshold of ≤ 8-7 g/dL; Liberal tactics, where haemotransfusion is initiated when the Hb level reaches a threshold of ≤ 10 g/dL. To date, there are no definitive data suggesting that one haemotransfusion strategy is superior to another in patients with a purulent surgical profile. Aim of the study: To investigate the development of a spectrum of complications (local, systemic, ischaemic, etc.) in restrictive and liberal patients and to understand whether these complications are related to the chosen haemotransfusion strategy. To determine whether the age and comorbidities of the patients are related to the development of complications. To determine whether the choice of haemotransfusion strategy has an impact on hospital stay and the risk of in-hospital mortality. Hypothesis: The incidence of different spectrum of complications, length of hospital stay and risk of intrahospital death are not significantly different between restrictive and liberal strategy groups in patients undergoing surgical procedures. Materials and methods: Randomised prospective study. Patients with a purulent surgical profile with haemoglobin values at or below the threshold of 10 g/dL were included. A purulent surgical profile is defined as pathologies such as infected effusions, soft tissue infections (phlegmon, cellulitis), gangrene, surgical wound infections, etc. Patients were randomised into two groups: restrictive and liberal transfusion group. Patients randomised to the restrictive transfusion group received haemotransfusion at a haemoglobin level of 7 g/dL and below. Those randomised to the liberal haemotransfusion group were transfused at haemoglobin values of 7.1-10 g/dL. A total of 19 patients (restrictive haemotransfusion group n=9, liberal haemotransfusion group n=10) participated in the study. The difference between groups was considered statistically significant at p<0,05. Results: Patient age and presence of comorbidities were not associated with the development of complications (all p>0.05). The choice of blood transfusion strategy was not associated with the number of reoperations (necrectomy p=0.7 or re-amputation p=0.4), the development of focal wound complications (p=0.2), the development of ischaemic complications (p=0.9), length of hospital stay (p=0.8) and intrahospital death outcome (p=0.3). 5 The study found an association of the choice of blood transfusion strategy with the development of systemic | |
