Metakognitīvo mācību stratēģiju lietošanas saistība ar akadēmisko pašefektivitāti bakalaura līmeņa studentiem

Abstract

Pētījumos psiholoģijas un izglītības zinātnēs tiek plaši diskutēts par pašvadītas mācīšanās prasmēm (Kizilcec et al., 2017) un metakognitīvo prasmju nozīmi mācību procesā (Fleur et al., 2021). Studentiem ir jābūt pietiekoši elastīgiem savā domāšanā (Biwer et al., 2020) un pārliecinātiem par savām spējām paveikt augstākajā izglītībā izvirzītās prasības (Lee & Bong, 2023). Šī darba mērķis ir noskaidrot saistības starp metakognitīvo mācību stratēģiju lietošanu un akadēmisko pašefektivitāti. Izlasi veido 102 bakalaura līmeņa studenti no dažādām Latvijas universitātēm (sievietes 66,7%, vīrieši 31,2%, cits 2,1%). Dalībnieki ir vecumā no 19 līdz 38 gadiem (M = 23,78, SD = 5,47). 82,4% no respondentiem iepriekš nav ieguvuši augstāko izglītību, savukārt, 17,6% ir iepriekš ieguvuši augstāko izglītību. Pētījumā tiek izmantoti divi pētniecības instrumenti – Metakognitīvās informētības aptauja un Akadēmiskās pašefektivitātes aptauja. Rezultāti norāda, ka ir statistiski nozīmīgas pozitīvas saistības starp metakognitīvo mācību stratēģiju lietošanu un akadēmisko pašefektivitāti. Papildus tam, lineārās regresijas analīzes rezultāti liek secināt, ka akadēmiskā pašefektivitāte prognozē metakognitīvo mācību stratēģiju lietošanu, izskaidrojot 28% variāciju.

Research in psychological and educational sciences broadly discusses self-regulated learning skills (Kizilcec et al., 2017) and the importance of metacognitive skills in learning process (Fleur et al., 2021). Students need to be sufficiently flexible in their way of thinking (Biwer et al., 2020) and confident in their abilities to meet the demands of higher education (Lee & Bong, 2023). The purpose of this study is to examine the relationship between the use of metacognitive learning skills and academic self-efficacy. The sample consists of 102 bachelor’s level students from different universities in Latvia (women 66,7%, men 31,2%, other 2,1%). Participants are aged from 19 to 38 years (M = 23,78, SD = 5,47). 82,4% of respondents have not previously completed higher education, whereas 17,6% of respondents have previously completed higher education. The study uses two research approaches – Metacognitive Awareness Inventory and Academic Self-efficacy Scale. The results indicate that there is statistically significant positive correlation between the use of metacognitive learning strategies and academic self-efficacy. In addition, linear regression analysis leads to the conclusion that academic selfefficacy predicts the use of metacognitive learning strategies, explaining 28% of the variation.