Kriminālprocesuālās īpatnības dzimumnoziegumos pret nepilngadīgo

Abstract

Noziegumi pret dzimumneaizskaramību un tikumību, kas izdarīti pret nepilngadīgiem ir plaši izplatīta parādība, kas ārkārtīgi veikli pretojās nacionāliem un starptautiskiem centieniem tās ierobežot. Šādi noziegumi bieži vien ir izdarīti privāti, bez tiešiem aculieciniekiem un dažkārt par tiem tiek ziņots vēlāk. Ievērojot nepilngadīgā cietušā vecumu un briedumu, Kriminālprocesa likums paredz īpašu regulējumu, kā aizsargāt bērna labākas intereses visa kriminālprocesa laikā. Tostarp ir svarīgi, lai bērna aizsardzība neierobežotu apsūdzētā tiesības uz taisnīgu tiesu. Šī darba ietvaros tiks aplūkotas kriminālprocesuālās īpatnības, ko procesa virzītājam ir jāievēro, lai kriminālprocess būtu saudzīgāks attiecībā uz nepilngadīgo cietušo, to aizsargājot no lielākā pārdzīvojuma un sekundārās viktimizācijas, un vienlaikus ievērojot personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, prasību uz objektīvu un taisnīgu tiesas procesu. Atslēgvārdi: nepilngadīgais cietušais, īpaši aizsargājamais cietušais, dzimumnoziegumi, pratināšana, tiesības uz taisnīgu tiesu Noziegumi pret dzimumneaizskaramību un tikumību, kas izdarīti pret nepilngadīgiem ir plaši izplatīta parādība, kas ārkārtīgi veikli pretojās nacionāliem un starptautiskiem centieniem tās ierobežot. Šādi noziegumi bieži vien ir izdarīti privāti, bez tiešiem aculieciniekiem un dažkārt par tiem tiek ziņots vēlāk. Ievērojot nepilngadīgā cietušā vecumu un briedumu, Kriminālprocesa likums paredz īpašu regulējumu, kā aizsargāt bērna labākas intereses visa kriminālprocesa laikā. Tostarp ir svarīgi, lai bērna aizsardzība neierobežotu apsūdzētā tiesības uz taisnīgu tiesu. Šī darba ietvaros tiks aplūkotas kriminālprocesuālās īpatnības, ko procesa virzītājam ir jāievēro, lai kriminālprocess būtu saudzīgāks attiecībā uz nepilngadīgo cietušo, to aizsargājot no lielākā pārdzīvojuma un sekundārās viktimizācijas, un vienlaikus ievērojot personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, prasību uz objektīvu un taisnīgu tiesas procesu.

Crimes against sexual integrity and morality committed against minors are a widespread phenomenon that has resisted national and international efforts to curb them. Such crimes are often committed in private, without direct eyewitnesses, and are sometimes reported after the fact. Given the age and maturity of the minor victim, the Criminal Procedure Act provides a specific framework to protect the best interests of the child throughout the criminal proceedings. This includes the importance of ensuring that the protection of the child does not prejudice the accused's right to a fair trial. This paper will examine the criminal procedural specificities that the prosecutor must observe to make the criminal proceedings more lenient for the minor victim, protecting him/her from the greatest ordeal and secondary victimisation, while respecting the claim of the person entitled to a defence to an impartial and fair trial.