Ķirurģisku ārstēšanas metožu salīdzinājums pacientiem ar smagu akūtu holecistītu RAKUS stacionārā "Gaiļezers"

Abstract

Smags akūts holecistīts ir potenciāli dzīvībai bīstams stāvoklis, kas pēc Tokijas vadlīnijām ir saistīts ar viena vai vairāku orgānu sistēmu disfunkciju. Akūta holangīta un holecistīta diagnostikas un ārstēšanas principi ir definēti Tokijas vadlīnijās, kas pēdējo reizi tika pārskatītas 2018.gadā. Pēc Tokijas vadlīnijām ķirurģiskās metodes izvēle ir atkarīga no pacienta vispārējā stāvokļa un blakusslimībām, taču literatūrā ir novērojama domu dalīšanās par optimālo ķirurģisko pieeju. Darba mērķis: Izpētīt smaga akūta holecistīta ķirurģisko ārstēšanas metožu pielietojuma biežumu, to efektivitāti, komplikācijas un mirstību. Metodes: Retrospektīva datu analīze tika veikta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra “Gaiļezers” arhīva ietvaros. Atlasot pacientus, kuri pēc Tokijas 2018 vadlīnijām klasificējās kā smags akūts holecistīts un, kuriem tika veikta kāda no ķirurģiskām manipulācijām – laparoskopiska holecistektomija (LH), vaļēja holecistektomija (VH) vai perkutāna transhepatiska holecistostomija (PTH). Dati tika statistiski analizēti, izmantojot “IMB SPSS Statistics 29” programmatūru. Rezultāti: Biežāk veiktā manipulācija bija PTH 39 (42,4%), otra biežākā VH 35 (38,0%), kam sekoja LH 18 (19,6%) (p=0.129). Biežākā agrīni, jeb < 72 stundu laikā kopš stacionēšanas veiktā manipulācija bija PTH 33 (35,8%), bet vēlīni, jeb >72 stundu laikā - VH 13 (14,1%). Kopumā, manipulācijas agrīni veica 5,5 reizes biežāk kā vēlīni. 36 (39,1%) pacientiem pēc kādas no manipulācijas attīstījās komplikācijas, visbiežāk 19 (20,6%) pēc VH, visretāk pēc LH 9 (9,7%). Visbiežāk sastopamā Klavjēna – Dindo komplikāciju pakāpe (KDK) ņemot vērā visas manipulācijas, bija III A. Starp visām manipulāciju grupām un KDK III A nepastāv statistiski nozīmīgas atšķirības (p=0.654), taču pastāv starp agrīni veiktām manipulācijām un KDK III A pakāpi (p=0.008). Īsākais kopējais stacionēšanas laiks bija agrīnas LH grupā, jeb 12.67 dienas (SD±5,61). Statistiski ticama atšķirība starp hospitalizācijas ilgumu un manipulāciju grupām nepastāv (p=0.693), taču pastāv starp kopējo hospitalizācijas ilgumu un KDK III A pakāpi (p=0.019). 30 dienu mirstība visbiežāk, jeb 5 (5,4%) pacientiem bija pēc PTH, turklāt 3,5 reizes biežāk pēc vēlīnas manipulācijas. Čarlsona blakusslimību indekss (CCI) netika statistiski nozīmīgi saistīts ar mirstību (p=0.471) vai KDK III A pakāpi (p=0.781). Statistiska nozīme tika atrasta starp CRO līmeni un PTH (p=0.046), kā arī starp PTH, LH un leikocītu līmeņa samazināšanos (p<0.001; p=0.002). Secinājumi: LH saistīta ar īsāku hospitalizācijas laiku, mazāku komplikāciju biežumu un mirstību salīdzinot ar VH un PTH. Agrīnai manipulācijai ir ar komplikāciju attīstību.

Severe acute cholecystitis is a potentially life-threatening condition associated with dysfunction of one or more organ systems, according to the Tokyo guidelines. The principles of diagnosis and treatment of acute cholangitis and cholecystitis are defined in the Tokyo guidelines, which were last revised in 2018. According to the Tokyo guidelines, the choice of surgical method depends on the patient's general condition and comorbidities, but there is a division of opinion in the literature regarding the optimal surgical approach. Aim of study: To investigate the frequency of use of surgical treatment methods for severe acute cholecystitis, their effectiveness, complications and mortality. Methods: Retrospective data analysis was performed within the archives of the Riga Eastern Clinical University Hospital (RECUH) "Gailezers". By selecting patients who were classified as severe acute cholecystitis according to the Tokyo 2018 guidelines and who underwent one of the surgical manipulations – laparoscopic cholecystectomy (LH), open cholecystectomy (VH) or percutaneous transhepatic cholecystostomy (PTH). Data were statistically analyzed using “IMB SPSS Statistics 29” software. Results: The most frequent manipulation was PTH 39 (42.4%), the second most frequent was VH 35 (38.0%), followed by LH 18 (19.6%) (p=0.129). The most frequent manipulation performed early, i.e., within < 72 hours since hospitalization, was PTH 33 (35.8%), and late, i.e., within >72 hours - VH 13 (14.1%). In general, manipulations were performed early 5.5 times more often than late. 36 (39.1%) patients developed complications after one of the manipulations, most often 19 (20.6%) after VH, least often after LH 9 (9.7%). The most frequent Clavien-Dindo grade of complications (KDK) considering all manipulations was III A. Statistical significance between all manipulation groups and KDK III A does not exist (p=0.654), but there is between early manipulations and KDK III A grade (p=0.008). The shortest total hospitalization time was in the early LH group, i.e., 12.67 days (SD±5.61). There is no statistically significant difference between the duration of hospitalization and the manipulation groups (p=0.693), but there is a difference between the total duration of hospitalization and KDK III A grade (p=0.019). 30-day mortality was most frequent, or 5 (5.4%) in patients after PTH, and 3.5 times more often after late manipulation. Charlson Comorbidity Index (CCI) was not statistically significantly associated with mortality (p=0.471) or KDK III A grade (p=0.781). Statistical significance was found between CRO level and PTH (p=0.046), as well as between PTH, LH and leukocyte decrease (p<0.001; p=0.002). Conclusions: LH is associated with shorter hospitalization time, lower complication rate and mortality compared to VH and PTH. Early manipulation is more associated with development of complications.