Nakts maiņu darba ietekme uz psiholoģisko un sociālo veselību un tās ietekme uz dzīvesveida izvēli

Abstract

Nosaukums: Nakts maiņu darba ietekme uz psiholoģisko un sociālo veselību un tās ietekme uz dzīvesveida izvēli. Ievads: Darbs nakts maiņās laika gaitā ir kļuvis par mūsu dzīves normālu sastāvdaļu, ņemot vērā pasaules attīstību, un arvien lielākam skaitam uzņēmumu ir jāstrādā 24 stundas diennaktī, tas ir kļuvis mazāk izvēles un vairāk nepieciešamības, kas diemžēl var ietekmēt fizisko, garīgo. un sociālā veselība. Mērķis: Šī pētījuma mērķis ir sniegt pārskatu un novērtējumu par nakts maiņu darba negatīvo ietekmi uz jauniem pieaugušajiem dažādiem dzīves aspektiem, tostarp miega kvalitāti, sociālo veselību, garīgo veselību, dzīvesveida paradumiem, darba/mācību/dzīves līdzsvaru. Materiāli un metodes: Šis retrospektīvais pētījums tika veikts, izmantojot anonīmu aptauju, kurā bija 32 jautājumi, kas sadalīti piecās tēmu grupās (miega kvalitāte, sociālā dzīve, dzīves paradumi, darbs/mācības/dzīves līdzsvars, vispārējā fiziskā un garīgā veselība) ar atbildēm, kas balstītas uz Likerta skalu. . Informācija tika apkopota programmā Microsoft Excel un pēc tam transponēta SPSS 22, kur tika veikta statistiskā analīze, izmantojot Mann-Whitney U formulu un aprakstošo statistiku. Rezultāti: Šajā pētījumā ir piedalījušies 103 darbinieki, no kuriem viens tika izslēgts. No 102 strādājošiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem bija 57 nakts maiņu darbinieki un 45 dienas darbinieki. Pastāv pozitīva korelācija ar p=<0,03 starp darbu nakts maiņās un sliktu miega kvalitāti, tostarp miega pārtraukumiem, piemēram, nakts murgiem un krākšanu, ilgāku aizmigšanas laiku, miegainību dienā un bezrecepšu miega zāļu lietošanu. Parasti vērojama pastiprināta saistība ar p=< 0,05 starp darbu nakts maiņās un alkohola lietošanas palielināšanos, tabakas lietošanu arī ar sliktu uzturu. Tika konstatēta pozitīva saistība ar p=<0,02 starp darbu nakts maiņās un sliktu akadēmisko sniegumu un laika trūkumu personiskajām vajadzībām. Konstatēta tieša saistība ar p=<0,03 starp darbu nakts maiņās un trauksmes, obsesīvi-kompulsīvo traucējumu, depresijas simptomiem un biežāku slimošanu. Sociālās veselības ziņā pozitīva korelācija ar p=0,05 bija vienīgi tikai starp darbu nakts maiņās un veselīgu attiecību uzturēšanu ar pirmās klases radiniekiem un partneriem.. Nebija pozitīvas korelācijas starp nakts maiņu darbu un cilvēka uzmanības deficīta traucējumu simptomiem. Secinājumi: Darbam nakts maiņās bija liela negatīva ietekme, parādot pozitīvu korelāciju ar šajā pētījumā pētītajiem dzīves aspektiem: miega kvalitāti, dzīvesveida paradumiem, darba/dzīves/mācību līdzsvaru. Tika arī atklāta pozitīva korelācija starp darbu nakts maiņās un obsesīvi-kompulsīvu traucējumu, neprecizētas trauksmes un depresijas simptomu klātbūtni, kā arī vispārēju fiziskās labsajūtas samazināšanos ar biežākām slimošanām. Nakts maiņu darbinieki ar savām atbildēm ir pierādījuši, ka viņu vidū ir palielināts alkohola, nikotīna patēriņš un pastāv sliktāki uztura paradumi.

Title: Effects of nightshift work on psychological and social health and its impact on lifestyle choices. Background: Nightshift work, as time has progressed, became a normal part of our day-to-day lives with the way our world is evolving, and more establishments needing to work 24/7 it is now less of a choice and more of a need, which could unfortunately affect physical, mental, and social health. Aim: The aim of this study is to provide an overview of the negative effects of night shift work, in young adults, on various aspects of life including sleep quality, social health, mental health, lifestyle choices, work/study/life balance. Materials and methods: This retrospective study was realized with the help of an anonymous survey of 32 questions separated into five Topic groups which are: Sleep Quality, Social life, Life Habits, Work/Study/Life balance, General physical and mental health and with answers based on a Likert Scale. The information was compiled into Microsoft Excel and then transposed into SPSS 22 where statistical analysis was performed using the Mann-Whitney U formula and descriptive statistics. Results: There have been 103 workers who have participated in this study, of which one was ruled out. Out of 102 workers aged 18-30, there were 57-night shifters and 45 daytime workers. There is a positive correlation with a p=<0.03 between night shift work and poor sleep quality including interruptions like nightmares and snoring, longer time to fall asleep, daytime sleepiness and usage of over-the-counter medicine. Habitually, an increased association with p=< 0.05 between night shift work and increases of alcohol, tobacco usage also a bad diet. A positive association was found with p=<0.02 between nightshift work and bad academic performance and lack of time. Direct relationship with p=<0.03 between night shift work and presence of anxiety, obsessive compulsory disorder, depression symptoms and increase in common illness occurrence. Socially, only positive correlation with p=0.05 was between nightshift work and maintaining healthy relationships with first grade relatives and partners. There was no positive correlation between night shift work and attention deficit human disorder symptoms. Conclusions: Night shift work had a major negative impact, showing positive correlation with aspects of life researched in this study: sleep quality, lifestyle choices, work/life/study balance. Positive correlation was revealed between night shift work and the presence of obsessive-compulsive disorder, unspecified anxiety, and depression symptoms, as well as general decreased physical wellbeing with more common illness occurrence. Night shift workers have demonstrated with their answers increased alcohol, nicotine consumption and poorer dietary habits.