Sociālo mediju ietekme uz ēšanas traucējumu attīstību pusaudžiem

Abstract

Sociālie mediji ir 21.gadsimta neatņemama sastāvdaļu. To auditorija ik gadu kļūst ne vien plašāka, bet arī krietni jaunāka. Tā kā bērni un jaunieši ir sensitīvāki informācijas uztverē un ēšanas traucējumu lielākā prevalence novērojama pusaudžu vidū, es vēlējos izpētīt, vai pastāv korelācija starp sociālo mediju lietošanu un ēšanas traucējumu attīstības risku. Caur plašsaziņas līdzekļos ievietotām anonīmām aptaujas anketām, tika iegūta informācija par 816 pusaudžu (vidējais vecums – 17,3 gadi) sociālo mediju lietošanas īpatnībām – biežumu, laiku, saturu, kā arī izmantojot SCOFF un EDE-Q6 anketu jautājumus, tika veikts ēšanas traucējumu skrīnings. No visiem pētījuma respondentiem, 42,4% konstatēja pozitīvu ēšanas traucējumu skrīninga rezultātu. Korelācija starp pozitīvu skrīninga rezultātu un agrīnu reģistrēšanos sociālajos tīklos netika konstatēta, taču pozitīva, vidēji cieša korelācija bija novērojama starp sociālo tīklu lietošanas biežumu un ilgumu.

Social media has rapidly become an integral part of 21st century. It’s audience is getting not only broader, but also much younger. Since kids and young adults are influenced easier and eating disorders are more prevalent in teens, I wanted to explore if there was a correlation between social media usage and risk of developing an eating disorder. Through anonymous questionnaire posted in the social media, information was obtained on 816 teenagers (average age - 17.3 years) on the characteristics of their social media use - frequency, time, content, as well as SCOFF and EDE-Q6 surveys were added as a screening for eating disorders. Of all study respondents, 42.4% had a positive eating disorder screening result. No correlation was found between a positive screening result and early registration on social networks, but a positive, moderately strong correlation was observed between frequency and duration of social network use.