Dziļo kariesa bojājumu ārstēšanas izvēles Latvijas zobārstu vidū
Автор
Urr, Erik Ivan
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
Advisor
Lakovica, Zenta
Дата
2023Metadata
Показать полную информациюАннотации
Ievads: Dziļais zobu kariess (DZK) mūsdienās kļūst arvien izplatītāks, radot grūtības gan pacientiem, gan zobārstiem. Ārstēšanas izvēles zobārstu vidū atšķiras, tomēr parasti tās dalās minimāli invazīvās ārstēšanas metodēs un invazīvās metodēs. Vienprātība nepastāv, bet ilgtermiņa pētījumi nākotnē varētu sniegt nepieciešamos zinātniskos pamatojumus, lai panāktu vienprātību šajā jautājumā. Darba mērķis ir noskaidrot dziļā kariesa ārstēšanas izvēles Latvijā strādājošo zobārstu vidū. Metodes: Tika veikts šķērsgriezuma pētījums, kurā tika izmantota aptaujas anketa, kas tika izplatīta starp strādājošajiem Latvijas zobārstiem. Aptaujā tika iekļauti 24 jautājumi, kuros bija arī aprakstīts viens klīniskais gadījums, un saņemtās atbildes tika izmantotas izvērtēšanai. Atbildēm tika veikta statistiskā analīze un “chi-square” testi ar SPSS programmu. P vērtība, kas mazāka par 0,05, tika uzskatīta par statistiski nozīmīgu. Pētījums tika apstiprināts Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Pētījumu ētikas komitejā. Rezultāti: Šajā pētījumā piedalījās 83 zobārsti, no kuriem lielākā daļa (N=75, 90,4%) bija sievietes. Lielākā dalībnieku grupa pēc darba pieredzes gadiem bija 21+ (N=30, 36,1%). Gandrīz visi zobārsti bija izglītojušies Latvijā (N=81, 96,7%). Daudzos jautājumos bija pretrunīgi rezultāti, piemēram, jautājumos par karioza dentīna izņemšanas metodēm pulpas tuvumā, par izmantotajām metodēm DZK ārstēšanā, par pietiekama kariesa izņemšanas kritērijiem DZK gadījumā, pamatojoties uz dentīna cietību (kavitātes pamatnē), kā arī par DZK rentgenuzņēmumu novērtējumu un par materiālu, kas tiek izmantots pēc dziļā kariesa izņemšanas. Dotajā klīniskajā gadījumā lielākā daļa dalībnieku (N = 54, 65,1%) izvēlējās veikt selektīvu kariesa izņemšanu. Veicot “chi-square” testus un nosakot P vērtības, netika atrastas statistiski nozīmīgas sakarības. Secinājums: Pētījuma rezultāti parādīja, ka Latvijas zobārstu vidū pastāv vienprātības trūkums, jo aptaujas dalībnieki izvēlējās atšķirīgas ārstēšanas pieejas. Tas parāda nepieciešamību nākotnē veikt uz pierādījumiem balstītus ilgtermiņa pētījumus par DZK ārstēšanu, lai panāktu vienprātību zobārstu vidū, kas palīdzētu viņiem nodrošināt piemērotāko ārstēšanu pacientiem. Atslēgvārdi: Dziļais kariess, minimāli invazīvā zobārstniecība, Latvija, šķērsgriezuma pētījums. Introduction: Deep caries lesions (DCL) are becoming more common nowadays, causing difficulties to both patients and dentists. Management preferences differ from dentist to dentist, however generally the community is divided into minimally invasive and invasive sides. Consensus is yet to be achieved; nevertheless, promising future long-term studies may provide the necessary evidence to find agreement. The aim of the Thesis is to gain an understanding of the deep caries management preferences of dentists currently employed in Latvia. Methods: A cross-sectional study was conducted with a questionnaire distributed amongst the currently employed dentists in Latvia. 24 questions also containing a clinical case were included in the survey, and the answers that got submitted were used for evaluation. Statistical analysis and chi-square tests were conducted on SPSS program, a P-value of less than 0.05 was considered statistically significant. Approval of the University of Latvia Medicine Research Ethics Committee was granted. Results: 83 dentists were participating in this study, most of them (N=75, 90.4%) were women. The largest group of participants regarding their years of experience was 21+ (N=30, 36.1%). Almost all participants were educated in Latvia (N=81, 96.7%). Numerous questions showed polarized results such as methods of caries dentin removal near the pulp, routinely used approaches when treating DCL, sufficient caries removal criteria in DCL based on dentin hardness (floor of the cavity), radiographic evaluation of DCL and material used after removing deep caries. Majority of the participants (N = 54, 65.1%) chose to proceed with selective caries removal in the given case. Furthermore, no statistically significant relationship was explored when calculating the chi-square tests and P-values. Conclusion: The result of the study revealed that amongst Latvian dentist a presence of diversity and lack of consensus exists with participants of the questionnaire showing preference of different approaches. Furthermore, highlighted is the need for further long-term evidence-based studies in the topic of deep caries lesion management, to reach a consensus that would benefit both the dentists and ultimately the patients.