Trauksmes riska faktori psihiatrijā strādājošām māsām

Abstract

Bakalaura darba tēma: Trauksmes riska faktori psihiatrijā strādājošām māsām. Tēmas aktualitātes pamatojums: Psihiatrijas māsas ikdienā nokļūst saskarsmē ar dažāda veida stresa situācijām, kas var novest pie trauksmes attīstības. Stacionārā strādājošām māsām psihiatrijā ir nepieciešams strādāt nakts maiņas, aprūpēt pacientus ar uzvedības un uztveres traucējumiem, būt atbildīgai par katru pacientu, būt iejūtīgai lai spētu saprast pacienta situāciju un ietekmēt pacientu labvēlīgi. Māsas darbs paredz palielinātu saspringumu lielas atbildības un intensitātes dēļ, kā arī ikdienā prasa daudz fiziskās un emocionālās enerģijas patēriņu, kas savukārt rada palielinātu slodzi uz māsas psihisko veselību. Vairāki pētījumi norāda, ka darba videi un apstākļiem ir ietekme uz māsas psihisko veselību. Trauksmes attīstība var ietekmēt māsas darbu, dzīves kvalitāti, rada kļūdīšanos aprūpes darbībās. Ja trauksmes līmenis starp psihiatrijas māsām ir augsts, problēmu nepieciešams aktualizēt, lai veiktu preventīvus pasākumus un uzlabotu māsu darba kvalitāti. Darba mērķis: Noskaidrot vai ilgstošs stress un pārslodze rada trauksmi psihiatrijā strādājošām māsām. Pētniecības uzdevumi: 1. Literatūras avotu izpēte un analīze par psihiatrijas māsām, darba apstākļiem darba vidē, stresu, pārslodzi, trauksmi un tās ietekmi; 2. Aptaujas anketas izstrāde balstoties uz literatūras avotiem; 3. Psihiatrijas māsu anketēšana; 4. Aptaujas anketu rezultātu apkopošana un analīze; 5. Secinājumu izveide balstoties uz pētījuma rezultātiem. Izvirzīta hipotēze: Ilgstošs stress un pārslodze ir trauksmes riska faktori psihiatrijā strādājošām māsām. Pētniecības metode: Kvantitatīvais neeksperimentālais aprakstošs šķērsgriezuma pētījums. Pētniecības instrumenti: Autora izstrādāta anketa ar jautājumiem un trauksmes pašnovērtējuma skala GAD – 7 (Generalized Anxiety Disorder Scale-7). Anketa sastāv no 20 jautājumiem. Jautājumu pirmā daļa ietver demogrāfiskos jautājumus, otrā daļa ietver jautājumus par darbu, darba vidi un pārslodzi , trešā daļa ietver jautājumus par ilgstoša stresa ietekmi, ceturtā daļa sastāv no jautājuma par stresa pārvarēšanu un piektā daļa sastāv no trauksmes skalas “GAD-7 pašnovērtējuma skala”. Pētījuma rezultāti: Veicot aptaujas rezultātu apkopošanu, var secināt, ka trauksmes simptomi respondentiem lielākoties izpaužas kā miega traucējumi, fizisks nogurums vai viegla aizkaitināmība un biežākie trauksmes faktori, respondentu skaitījumā, ir pacienta ag-resija, mazs atalgojums un liels darba apjoms. Pētījuma izvirzītā hipotēze ir apstiprinājusies: analīzes rezultāti liecina, ka ilgstošs stress un pārslodze palielina trauksmes risku psihiatrijā strādājošām māsām. Atslēgvārdi: Trauksme, psihiatrijas māsa, stress, pārslodze.

Topic of the research: Risk factors of anxiety for psychiatric nurses. Background: Psychiatric nurses daily are being exposed to multiple stressful situations that could lead to development of anxiety. Psychiatric nurses that work in hospitals are neccessary to work night shifts, take care of the patients with behavioural and perceptional issues, moreover, psychiatric nurses are responsible for every patient, therefore, they have to be symphatetic for the sake of the patients. The profession of nurses implies increased tension due to the great level of responsibility and intensity, moreover, the profession of nurses demands a lot of physical and emotional energy. The above mentioned factors lead to intensified load on mental health of the nurses. Recent studies show that working environment has a significant impact on mental health of the nurses. Development of anxiety can have an impact on the work of nurses, have an effect on the quality of life and it can lead to mistakes in actions of taking care of the patients. If the level of anxiety is high among the psychiatric nurses it needs to be adressed in order to take preventative measures and improve the quality of work of psychiatric nurses. The aim of the research: To find out if prolonged stress and overload leads to anxiety for psychiatric nurses. The tasks of the research: 1. Analysis of scientific information sources about psychiatric nurses, working conditions in the working environment, stress, overload, anxiety and its impact; 2. Development of a questionnaire based on analysis of the scientific information sources; 3. Questionnaire of the psychiatric nurses; 4. Collection and analysis of the results of questionnaire; 5. Creation of conclusions based on the results of the research. Hypothesis: Prolonged stress and overload are factors of anxiety development for psychiatric nurses. Method of the research: Quantitative non-experimental descriptive cross-sectional study. Instruments of the research: A questionnaire developed by the author and generalized anxiety disorder scale GAD-7. Questionnaire consists of 20 questions. First part of the questionnaire consists of demographic questions, second part consists of questions about workplace environment and overload, third part consists of questions about effects of prolonged stress, fourth part consists of questions about methods of overcoming stress and the fifth part is the GAD-7 scale. Results of the research: Conclusion after reviewing the answers of the questionnaire is that the symptoms of anxiety mostly manifest as sleep deprivation, physical exhaustion or irritation, moreover, most common factors that cause anxiety for participants are patients agression, insufficcient salary and substantial amount of workload. The hypothesis of the re-search has been approved. The results of the analysis show that prolonged stress and overload increase the risk of anxiety for psychiatric nurses. Keywords: Anxiety, psychiatric nurses, stre