Rok un pop mūzikas žanru klausīšanas saistība ar pozitīvo un negatīvo afektu

Abstract

Šī maģistra darba mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība starp rok un pop mūzikas žanru klausīšanos ar pozitīviem un negatīviem afektiem. Un tika izvirzītas hipotēzes: Hipotēze 1: Neatkarīgi no mūzikas žanra, klausoties mūziku, rok grupas un pop grupas pozitīva afekta līmenis pieaugs. Hipotēze 2: Rok grupai būs lielāks pozitīvā afekta līmenis nekā pop grupai pēc skaņdarba noklausīšanas. Hipotēze 3: Respondentiem ar mūzikas izglītību būs lielāks pozitīva afekta līmenis nekā respondentiem bez mūzikas izglītības. Lai atbildētu uz pētījuma jautājumu, tika izmantota: Pozitīvo un negatīvo afektu skala - paplašināta forma (The PANAS-X: Manual for the Positive and Negative Affect Schedule - Expanded Form, Watson, & Clark, 1994). Pētījumā piedalījās 80 respondenti (N = 80), ar vidējo vecumu 39,21, (SD = 11,09), 57 no tiem, bija sievietes. Dalībnieki tika sadalīti uz trijām grupām, rok mūzkias grupa, kur piedalījās 21 indivīds ar vidējo vecumu 36,95 (SD = 12,79). Kontrolgrupa, kur piedalījās 31 indivīds ar vidējo vecumu 39,55 (SD = 9,65). Un pop mūzikas grupa, kur piedalījās 28 indivīds ar vidējo vecumu 40,54 (SD = 11,36).. Dati no respondentiem tika ievākti izmantojot online aptauju www.questionpro.com. Maģistra darba izvirzītas hipotēzes neapstiprinājās, jo visās grupās novērojams negatīva afekta līmeņa samazinājums pēc mūzikas klausīšanās salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli. Tomēr, pēc statistiskās analīzes nav atrasti statistiski nozīmīgi pierādījumi, kas apstiprinātu hipotēzi par pozitīva afekta līmeņa palielināšanos starp grupām. Kā arī tika uzzināts, ka kontrolgrupai ir statistiski nozīmīga atšķirība pozitīvā afekta līmenī pirms un pēc mūzikas klausīšanās. Rokmūzikas grupai tika konstatēts statistiski nozīmīgs samazinājums negatīvā afekta līmenī. Salīdzinot atšķirības starp grupām, nav atrasts statistiski nozīmīgs rezultāts. Un nav atrasta statistiski nozīmīga atšķirība pozitīva afekta līmenī starp respondentiem ar mūzikas izglītību un respondentiem bez mūzikas izglītības. Tas nozīmē, ka mūzikas izglītības grupas respondentu vidējais pozitīva afekta līmenis pirms un pēc mūzikas klausīšanās nav ievērojami atšķīries no ne-mūzikas izglītības grupas respondentu līmeņa.

The aim of this master's thesis was to investigate the relationship between listening to rock and pop music genres and positive and negative affect. Three hypotheses were formulated: Hypothesis 1: Regardless of the music genre, listening to music will increase the level of positive affect in both rock and pop groups. Hypothesis 2: The rock group will show a higher level of positive affect compared to the pop group after listening to a music piece. Hypothesis 3: Respondents with music education will have a higher level of positive affect compared to respondents without music education. To answer the research question, the study utilized the Positive and Negative Affect Schedule - Expanded Form (PANAS-X) (Watson & Clark, 1994). A total of 80 participants (N = 80) took part in the study, with a mean age of 39,21 (SD = 11,09), 57 female. The participants were divided into three groups: rock music group (n = 21) with a mean age of 36,95 (SD = 12,79), control group (n = 31) with a mean age of 39,55 (SD = 9,65), and pop music group (n = 28) with a mean age of 40,54 (SD = 11,36). Data from the respondents were collected using an online survey platform, www.questionpro.com. The hypotheses of the master's thesis were not confirmed, as all groups showed a decrease in negative affect levels after listening to music compared to their initial state. However, statistical analysis did not provide significant evidence to support the hypothesis of an increase in positive affect levels between the groups. Additionally, a statistically significant difference in positive affect levels before and after listening to music was found in the control group. The rock music group showed a statistically significant decrease in negative affect levels. When comparing differences between the groups, no statistically significant results were found. There was also no statistically significant difference in the level of positive affect between respondents with music education and those without music education. This means that the average level of positive affect before and after listening to music did not significantly differ between the music education group and the non-music education group.