Sprinta ātruma ietekmējošie faktori sprinteriem un komandas sportu spēlētājiem.

Abstract

Ātrums ir fiziskā īpašība, kura ir nepieciešama, lai reaģētu uz stimuliem vai apstrādātu informāciju, un spētu veikt kustības vai motoriskas darbības atvieglotos un/vai ar sportu saistītos apstākļos ar maksimālu kustību intensitāti. Neatkarīgi vai sportists veic ātras kustības, mainot virzienus, vai sasniedzot maksimālo ātrumu taisnvirziena distancē, šo spēju paaugstināšana būtiski uzlabo sportista vispārējo sniegumu. Vieglatlētikā sprinteru treniņu process ir vērsts uz maksimālā ātruma sasniegšanu, bet komandas sporta atlēti koncentrējas uz tehniskajiem un taktiskajiem elementiem, un to ātru un precīzu izpildi. Mūsdienās, attīstoties sporta spēļu ātrumam un dinamikai, sportistiem ir nepieciešams pielāgoties un kļūt ātrākiem. Maģistra darba mērķis bija noteikt un analizēt pēdas un ikra muskuļu maksimālā izometriskā spēka, apakšējo ekstremitāšu jaudas un reaktīvā spēka ietekmi uz sprinta ātrumu. Pētījumā piedalījās 24 dalībnieki: 12 individuālo (vieglatlētika – 100 m sprints) un 12 komandu (florbols) sporta veidu pārstāvji. Sprinta ātrums tika noteikts ar 30 m testu. Lai noskaidrotu pēdas un ikra muskuļa maksimālo izometrisko spēku, tika veikts plantārfleksoru tests. Apakšējo ekstremitāšu jaudu noteica ar vienas kājas horizontālo un vertikālo lēcienu, bet reaktīvo spēku- ar atkārtotiem vertikāliem un horizontāliem lēcieniem. Iegūtie dati tika apkopoti un analizēti Microsoft Excel un SPSS 29 datorprogrammās. Iegūtie rezultāti parāda, ka vieglatlētiem bija būtiski augstāki rezultāti nekā florbolistiem vienas kājas vertikālajā un horizontālajā lēcienā, reaktīvā spēka indeksā no atkārtotiem vertikāliem un horizontāliem lēcieniem un pēdas un ikru muskuļu maksimālajā izometriskajā spēkā. Florbolistiem tika konstatēta statistiski būtiska korelācija ar vienas kājas vertikālo lēcienu, reaktīvo spēku no atkārtotiem vertikāliem un horizontāliem lēcieniem un vidējo ātrumu sprintā no 0 līdz 10 m un no 20 līdz 30 m. Vieglatlētiem būtiski cieša korelācija bija ar reaktīvo spēku no atkārotiem vertikāliem un horizontāliem lēcieniem un vidējo ātrumu sprintā no 20 līdz 30 m. Vienas kājas relatīvajam maksimālajam izometriskajam pēdas un ikru muskuļu spēkam, reaktīvajam spēkam (RSI) un muskuļu jaudai ir cieša savstarpēja saistība

Speed is a physical characteristic that is necessary to respond to stimuli or to process information and to be able to perform movement or motor activities in relieved and / or sports related conditions with maximum movement intensity. Whether the athlete makes quick moves by changing directions or reaching the maximum speed in a straight distance, increasing these abilities significantly improves the athlete's overall performance. In athletics, the sprinter training process is focused on reaching maximum speed, but team athletes focus on the technical and tactical elements and their quick and accurate execution. Today, as the speed and dynamics of sports games evolve, athletes need to adapt and get faster. The aim of this study was to determine and analyze the impact of the maximum isometric strength of the foot and calf muscles, lower limb power and reactive strength on sprint speed. The study involved 24 participants: 12 individual (track and field - 100 m sprinters) and 12 team sport (florball) athletes. Sprint velocity was determined by a 30 m test. A plantarflexor test was conducted to determine the maximum isometric strength of the foot and calf muscles. The power of the lower limb was determined by single-limb horizontal and vertical jump and the reactive strenght by repeated vertical and horizontal jumps. Data were collected and analysed in Microsoft Excel and SPSS 29 computer programs. The results show that track and field athletes had higher results than floorball players in single lower limb vertical and horizontal jump, reactive strength from repeated vertical and horizontal jumps, and maximal isometric strength of calf muscles. Floorball players were had a strong positive correlation between the single - limb vertical jump, the reactive strength from repeated vertical and horizontal jumps and the average speed in the sprint between 0 and 10 m and between 20 and 30 m. Track and field athletes had a significantly strong correlation with reactive strength from repeated vertical and horizontal jumps and an average speed in the sprint of 20 to 30 m. The relative maximum isometric muscle strength of the foot and calf, reactive strenght (RSI) and muscle power of one lower limb have mutual impact.