Emocionālā ēšana kā viens no ēšanas paradumiem

Abstract

Emocionālā ēšana ir viena no ēšanas uzvedībām, kuru cilvēks izveido kā paradumu, lai ar tā palīdzību noslāpētu stresa radītās izpausmes, vai citiem vārdiem, cilvēks “apēd savas emocijas”. Emocionāliem ēdājiem ir risks palielināt ķermeņa masas indeksu un veicināt aptaukošanos. Fiziskās aktivitātes ir viens no svarīgiem priekšnoteikumiem, kas ietekmē un maina emocionālās ēšanas uzvedību. Darba mērķis ir noskaidrot emocionālās pārēšanās aktualitāti starp citiem ēšanas paradumiem un tās saistību ar fiziskajām aktivitātēm. Pētījumā piedalījās 300 dalībnieki, sākot no 18 gadu vecuma. Kā par pētījuma metodi tika izvēlētas divas aptauju anketas – Pieaugušo ēšanas uzvedības aptauja (Adult Eating Behaviour Questionnaire (AEBQ), Hunot, 2016) un papildjautājumu anketa par fiziskajām aktivitātēm, balstoties uz darba mērķi. Abas aptauju anketas dalībnieki aizpildīja anonīmi, interneta vietnē visidati.lv. Apkopojot pētījuma rezultātus, var secināt, ka emocionālā pārēšanās izvirzās kā viena no dominējošajām ēšanas uzvedībām dalībnieku vidū. Meklējot sakarību starp fiziskajām aktivitātēm un emocionālo pārēšanos, tika novērota augstāka emocionālās pārēšanās tendence tiem dalībniekiem, kuri nenodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm.

Emotional eating is one of the eating behaviours that people develop as a habit to help relieve stress through food, or in other words, to “eating one’s emotions”. Emotional eaters are at risk of increasing their body mass index and developing obesity. Physical activity is one of the important prerequisites, that influences and changes emotional eating behaviour. The aim of this paper is to investigate the relevance of emotional overeating among other eating behaviours, and its relationship with physical activity. The study involved 300 participants aged 18 years old and above. The primary research consisted of Adult Eating Behaviour Questionnaire (AEBQ) (Hunot, 2016) and an additional questionnaire of the participants’ physical activity, based on the aim of the thesis. Both questionnaires were completed anonymously, using online survey website visidati.lv. To summarise the findings of the thesis, it can be concluded that emotional overeating emerges as one of the most dominant eating behaviours among the participants. While looking for correlations between physical activities and emotional overeating, higher rates of emotional overeating were observed in those participants, who did not engage in physical activity.