Literārais nonsenss latviešu dzejas tradīcijā

Abstract

Maģistra darba “Literārais nonsenss latviešu dzejas tradīcijā” mērķis ir ir izzināt literārā nonsensa kā autonoma un pastāvīga žanra pazīmes, lai veidotu izpratni par tā īstenojumu latviešu dzejas tradīcijā. Darba teorētiskajā daļā skaidrots šī pētījuma ietvaros aprobētais jēdziens “literārais nonsenss”, atklātas literārā nonsensa pazīmes žanriskā nošķīrumā un veidots priekšstats par tā galvenajiem tekstveides paņēmieniem. Literārā nonsensa attīstība aplūkota hronoloģiskās vēstures pārskatā, izceļot būtiskākos literārā nonsensa autorus un ietekmes no 16. gadsimta līdz 20. gadsimta pirmajai pusei. Pētījuma praktiskajā daļā analizēta literārā nonsensa klātbūtne latviešu dzejas tradīcijā laika posmā no pirmajiem tā aizmetņiem 18. gadsimta beigās līdz 21. gadsimta sākumam.

The aim of the master's thesis "Literary Nonsense in Latvian Poetry Tradition" is to explore the characteristics of literary nonsense as an autonomous and permanent genre in order to develop an understanding of its implementation in Latvian poetry tradition. The theoretical part of the thesis explains the concept of "literary nonsense" that was approbated within the framework of this research, identifies the distinguishing features of literary nonsense in terms of genre distinction, and establishes an understanding of its main mode of textual expression. The development of literary nonsense is examined in a chronological history’s overview, highlighting the most significant authors of literary nonsense and their influences from the 16th century to the first half of the 20th century. In the practical part of the research, the presence of literary nonsense in the Latvian poetry tradition is analyzed, from its earliest manifestations in the late 18th century to the beginning of the 21st century.