Obligātā militārā dienesta modeļa izvēles Latvijā un Lietuvā pēc 2014. gada

Abstract

Maģistra darba “Obligātā militārā dienesta modeļa izvēles Latvijā un Lietuvā pēc 2014. gada” mērķis ir izpētīt, kāpēc Latvija un Lietuva pieņēma atšķirīgus lēmumus attiecībā uz militārā dienesta modeļiem pēc Krimas aneksijas, neskatoties uz abu valstu līdzīgajiem apstākļiem. Darba teorētiskajā daļā tiek aprakstīts neoklasiskais reālisms un faktori, kas ietekmē valstu izvēles attiecībā uz obligāto militāro dienestu. Pētījuma daļā, balstoties uz neoklasiskā reālisma teorijas ietvaru, tiek analizēti un salīdzināti faktori Latvijā un Lietuvā, kas ietekmēja valstu atšķirīgās izvēles, kā arī tiek veikts Lietuvas obligātā militārā dienesta un Latvijas valsts aizsardzības dienesta salīdzinājums. Kā pētniecības stratēģija ir izvēlēta salīdzinošā metode. Nobeigumā tiek secināts, ka iekšējie faktori Latvijā drīzāk neveicināja obligātā militārā dienesta ieviešanu pēc Krimas okupācijas, bet Lietuvā – drīzāk veicināja.

The aim of the master’s thesis “Compulsory military service model choices in Latvia and Lithuania after 2014” is to research why Latvia and Lithuania made different decisions regarding the models of military service after the annexation of Crimea despite the similar circumstances of both countries. The theoretical part of the thesis describes neoclassical realism and the factors that influence countries’ choices regarding compulsory military service. The research consists of an analysis and comparison of the factors in Latvia and Lithuania that influenced the different decisions. It is based on the framework of the theory of neoclassical realism. This part also compares the differences between the compulsory military service in Lithuania and State Defence Service in Latvia. Comparative method is used as the research strategy. It is concluded that state level factors in Latvia did not encourage an introduction of compulsory military service after the occupation of Crimea, but they did in Lithuania.