Vispārējās aprūpes māsu fiziskās veselības paradumi un to nozīme profesionālajā izdegšanā
Author
Bušmeistere, Guna
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
Advisor
Prudņikova, Lilija
Date
2023Metadata
Show full item recordAbstract
Bakalaura darba tēma – Vispārējās aprūpes māsu fiziskās veselības paradumi un to nozīme profesionālajā izdegšanā. Tēmas aktualitāte - izdegšana ietver virkni fizisku un psihosociālu simptomu, ko izraisa pārmērīga enerģijas nepieciešamība darba vidē. Kad māsas koncentrējas uz pacientiem, viņas var aizmirst parūpēties par sevi, kā rezultātā pasliktinās māsu dzīves kvalitāte un pakāpeniski veidojas profesionālā izdegšana darba vietā. Darba mērķis - noskaidrot māsu fiziskās veselības paradumus un to nozīmi profesionālajā izdegšanā. Pētniecības uzdevumi - veikt literatūras analīzi par profesionālo izdegšanu un to prognozēšanu māsu praksē, fiziskās veselības paradumiem; raksturot N. Penderes veselības veicināšanas modeli; izstrādāt pētījuma instrumentu – aptaujas anketu; veikt pētījumu un apkopot pētījuma rezultātus; izvirzīt secinājumus un ierosināt priekšlikumus. Izvirzītā hipotēze - māsu fiziskās veselības paradumiem pastāv labvēlīga ietekme uz profesionālo izdegšanu. Pētniecības metode - kvantitatīvs, šķērsgriezuma, aprakstošais pētījums. Pētniecības instruments – Maslača izdegšanas anketa. Pētījuma rezultāti – 73% no aptaujātajām māsām nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, līdz ar to māsu depersonalizācijas vidējais vērtējums ir 1,1 (0-6 baļļu vērtējumā) un emocionālā izsīkuma vidējais vērtējums ir 2,0 (0-6 baļļu vērtējumā), kas ir vērtējams, kā ļoti zems, savukārt personīgo sasniegumu trūkums pamatā māsām nav novērojams, jo tas tiek vērtēts ar vidējo vērtējumu 3,9 (0-6 baļļu vērtējumā), kas ir pozitīvi. The topic of the bachelor's thesis – Physical health habits of general care nurses and their role in professional burnout. Topic relevance - burnout includes a range of physical and psychosocial symptoms caused by excessive energy demands in the work environment. When nurses focus on patients, they can forget to take care of themselves, which leads to a decrease in the quality of life of nurses and the gradual development of professional burnout in the workplace. The aim of the work is to find out the physical health habits of nurses and their importance in professional burnout. Research tasks - perform a literature analysis on professional burnout and its prediction in nursing practice, physical health habits; describe N. Pendere's health promotion model; develop a research tool – a survey questionnaire; conduct research and summarize research results; draw conclusions and propose proposals. The proposed hypothesis - the physical health habits of nurses have a beneficial effect on professional burnout. Research method - quantitative, cross-sectional, descriptive study. Research instrument – Maslach burnout questionnaire. The results of the study – 73% of the surveyed nurses are engaged in physical activities, therefore the average rating of nurses' depersonalization is 1,1 (on a 0-6 point rating) and the average rating of emotional exhaustion is 2,0 (0-6 point rating), which can be assessed, as very low, while the lack of personal achievements is basically not observable for nurses, as it is evaluated with an average rating of 3,9 (0-6 points), which is positive.