Apaļā jūrasgrunduļa Neogobius melanostomus (Pallas 1814) populācijas attīstība un loma grunts zivju sabiedrībā

Abstract

Baltijas jūras unikālās fiziskās un ekoloģiskās īpašības padara to jūtīgu pret dažādu vides un antropogēno faktoru ietekmi, piemēram, tādu kā invazīvo sugu izplatīšanos. Veiksmīgā apaļā jūrasgrunduļa (Neogobius melanostomus) invāzija ir uzskatāms piemērs tam, kā jauna suga pielāgojas un attīsta stabilu populāciju, ieņemot nišu, kas ir svarīga vietējām zivju sabiedrībām. Šajā pētījumā pirmo reizi raksturota apaļo jūrasgrunduļu populācijas attīstība Latvijas ūdeņos. Izmantojot populāciju ilgtermiņa tendences, analizēta vietējo bentisko zivju sugu iespējamā atbildes reakcija, laika periodos pirms un pēc invāzijas (1979-2021). Barības bāzes analīze apraksta to, kā savstarpēji mijiedarbojas apaļais jūrasgrundulis ar vietējām zivīm. Rezultāti liecina par izmaiņām karpveidīgo un plēsīgo zivju populāciju tendencēs pēc 2009. gada. Bet akmeņplekstu (Scophthalmus maximus) mazuļu pieaugums ievērojami samazinājās pēc tam, kad bija sākusies apaļā jūrasgrunduļa invāzija barības konkurences ietekmē. Novērota bentisko zivju un bezmugurkaulnieku sugu biomasas tendenču samazināšanās Rīgas jūras līča atklātajā daļā. Ņemot vērā iespējamās izmaiņas ekosistēmas darbībā, ir aprakstītas iespējamās turpmākās pārvaldības iezīmes, tostarp tieši piemērojami ieteikumi attiecībā uz piekrastes zivju monitoringu, jo apaļais jūrasgrundulis turpina ietekmēt vietējo ekosistēmu un tas ir kļuvis par nozīmīgu zvejas objektu. Atslēgvārdi: Baltijas jūra, apaļais jūrasgrundulis, invāzija, ietekme uz vietējām zivīm, barošanās analīze, piekrastes zivju monitorings

The Baltic Sea unique physical and ecological characteristics makes it very vulnerable to various environmental and anthropogenic pressures, such as invasive species. The successful invasion of the round goby (Neogobius melanostomus) gives a considered example of how a new species adopts and develops a stable population by occupying a niche of great importance for the local fish communities. In this study, the spatiotemporal development of the round goby population in Latvian waters is characterized for the first time. Native demersal fish response via population long-year trends are analyzed in periods before and after the advancement of the invasion (1979-2021). Aspects of the potential interspecific interactions of the round goby with the native fish are described through food basis analysis. The results describe shifts in cyprinid and piscivore population trends after 2009. While turbot (Scophthalmus maximus) juvenile recruitment significantly decreased following the invasion of round goby through food competition, along with decreasing biomass trends of benthic fish and invertebrate species that appeared in the Gulf of Riga offshore. Considering a possible shift in the ecosystem functioning, possible further management features are included which could be directly applicable for monitoring recommendations for the round goby as its role in the local ecosystem persists and becomes significant for the local fisheries. Key words: Baltic Sea, round goby, invasion, impact on native fish, feeding analysis, coastal fish monitoring