Klīnisko, histopatoloģisko un ģenētisko rādītāju novērtējums un to saistība ar bezrecidīva periodu agrīnās stadijas ādas melanomas pacientiem

Abstract

Ļaundabīgās melanomas diagnostikā un prognozēšanā plaši izmanto tādus tradicionālos histopatoloģiskos raksturlielumus kā audzēja histoloģiskais apakštips, Klārka invāzijas līmenis, Breslova biezums, solārā elastoze, čūlojums, regresija, limfovaskulārā invāzija, mitožu skaits, peritumorālā limfocitārā infiltrācija (TIL). Līdz šim BRAF mutācijas statusu plaši pārbauda rutīnas klīniskajā praksē progresējošu slimību gadījumos (IIC, III un IV stadija), tomēr pašreizējās vadlīnijās nav ieteikts veikt BRAF testēšanu agrīnas stadijas melanomai (IA–IIB stadija). Turklāt citu melanomas gēnu (NRAS, TERT) vienlaicīga analīze joprojām ir pretrunīgi vērtējama, un histopatoloģisko, klīnisko un ģenētisko raksturlielumu salīdzinošā vērtība un to nozīme bezrecidīva perioda dzīvildzes noteikšanā ādas melanomas agrīnā stadijā joprojām ir nepietiekami izprasta.

Conventional histopathological characteristics such as histological tumor subtype, Clark level, Breslow thickness, solar elastosis, ulceration, regression, lymphovascular invasion, mitotic counts, tumor-infiltrating lymphocytes (TIL) has been widely used for the diagnosis and prognosis of malignant melanoma. Up to date BRAF mutational status is widely tested in routine clinical practice in advanced disease (stage IIC, III and IV), however the BRAF testing is not recommended in early stage melanoma (Stage IA–IIB) both by current guidelines. In addition, the simultaneouls analysis of other genes in melanoma (NRAS, TERT) is still controversial and the comparative value of histopathological, clinical and genetic characteristics and it’s value in progression free survival in cutaneuos early stage melanoma is still poorly understood.