Anaerobā ātruma rezerves saistība ar sportiskajiem rezultātiem dažāda garuma smaiļošanas distancēs

Abstract

Smaiļošana, tāpat kā citi izturības sporta veidi sastāv no cikliskām kustībām, kur ir nepieciešamas ne tikai augstas aerobās darbaspējas, bet arī augstas spējas darboties bez skābekļa klātbūtnes jeb anaerobās darbaspējas. Smaiļošanas sacensību distances veikšanas laiki un ātrumi ir ļoti atšķirīgi un ilgst no 35 sekundēm līdz 4 minūtēm. Anaerobā ātruma rezerve (AĀR) pēdējā laikā ir jauns rādītājs, ko izmanto vidējo distanču treneri un pēta sporta zinātnieki, lai attīstītu līdz 5 minūšu ilgu sacensību sniegumu, kurās ir dažādi fizioloģiskie profili (ātruma, hibrīda, izturības). Lai sasniegtu augstus rezultātus, nepieciešama gan treniņu plānu individualizēšana, gan izpratne par ķermeņa fizioloģiju un enerģētiskās vielmaiņas procesiem. Zinātnieki norāda, ka AĀR var kalpot, kā noteicošais faktors sportista fizioloģiskā profila un treniņu plāna izveidē skrējējiem un riteņbraucējiem. Mērķis: Novērtēt anaerobā ātruma rezervi un noteikt saistību starp anaerobā ātruma rezervi un sniegumu 200m, 500m un 1000m smaiļošanas sacensību distancēs. Metodes: Latvijas smaiļošanas izlases kandidāti (sievietes n=7, vīrieši n=7) veica maksimālā aerobā ātruma (MAĀ) testus un maksimālā sprinta ātruma (MSĀ) testus, lai novērtētu AĀR. MAĀ novērtēšanai tika izmantots VO2peak tests ar pieaugošu slodzi līdz spēka izsīkumam laboratorijas apstākļos ar smaiļošanas ergometru. MSĀ novērtēšanai izmantoja 15 sekunžu sprinta intervālus laboratorijas apstākļos ar smaiļošanas ergometru. AĀR raksturlielumi tika saistīti ar distancēs pavadīto laiku (sacensību sniegumu uz ūdens). Tika noteiktas 3 profilu grupas (ātruma, hibrīda, izturības), izmantojot klāstera analīzi. Rezultāti: Rezultāti jeb pavadītais laiks visās distancēs (200m, 500m un 1000m) uzrādīja statistiski negatīvu korelāciju ar MAĀ un MSĀ. Ir statiski nozīmīga negatīva korelācija 200m sniegumam un AĀR (r = -0,67, p = ,009). Negatīva saistība tika novērota 500m un 1000m sniegumam un AĀR (r = -0,487, p = 0,077) un (r = -0,463, p = 0,096), kas tuvojās statistiski nozīmīgai negatīvai korelācijai. Nemainīgam MAĀ un AĀR ir ļoti cieša (r = -,75; 95% CI [-0,92, -0,19] ļoti cieša korelācija) negatīva saistība ar 200m sniegumu. Secinājumi: MAĀ un MSĀ ir būtiskie rādītāji, kas ievērojami ietekmē smaiļotāju sniegumu. Atklātā cieša negatīvā korelācija starp AĀR un sacensību sniegumu, īpaši 200m distancē, norāda, ka sportistiem ar lielāku AĀR būs labāki rezultāti. Latvijas smaiļotājus var izšķirt, izmantojot anaerobā ātruma rezerves koeficientu, kas nozīmē, ka treneri var izmantot koeficientu, kā līdzekli sportista snieguma prognozēšanā.

Flatwater kayaking, like other endurance sports, consists of cyclic movements, where not only high aerobic capacity is required but also high capacity to work without oxygen or anaerobic capacity. Distance times and speed for flatwater kayaking races vary widely, ranging from 35 seconds to 4 minutes. Anaerobic speed reserve (ASR) is recently a new indicator used by middle-distance coaches and researched by sports scientists to develop up to 5-minute competition performance with different physiological profiles (speed, hybrid, endurance). To achieve high results, individualizing training plans and understanding the body physiology and energy metabolism processes are required. Scientists indicate that ASR can be a determining factor in creating an athlete’s physiological profile and training plan for runners and cyclists. Objective: To assess anaerobic speed reserve and determine the relationship between anaerobic speed reserve and performance in 200m, 500m, and 1000m flatwater kayaking race distances. Methods: Latvian flatwater kayaking national team candidates (women n=7, men n=7) performed maximal aerobic speed (MAS) tests and maximal sprint speed (MSS) tests to assess ASR. A VO2peak test with increasing load to exhaustion assessed MAS with a kayak ergometer in laboratory conditions. MSS was assessed using 15-second sprint intervals in laboratory conditions on a kayak ergometer. ASR characteristics were related to time spent on distances (competitive performance on water). Three groups of profiles (speed, hybrid, endurance) were identified using cluster analysis. Results: The results or the time spent in all distances (200m, 500m and 1000m) showed a statistically negative correlation with MAS and MSS. There is a statistically significant negative correlation between 200m performance and ASR (r = -0.67, p = .009). A negative relationship was observed for 500m and 1000m performance and ASR (r = -0.487, p= 0.077) and (r = -0.463, p = 0.096), approaching a statistically significant negative correlation. Constant MAS and ASR have a very strong (r = -.75; 95% CI [-0.92, -0.19] very strong correlation) negative association with 200m performance. Conclusions: MAS and MSS are the essential indicators that significantly influence the performance of flatwater kayakers. The close negative correlation between ASR and competition performance, especially in the 200m distance, indicates that athletes with higher ASR will have better results. Latvian kayakers can be distinguished using the anaerobic speed reserve coefficient, which means that coaches can use the coefficient as a tool in predicting the athlete’s performance.