OLGA un OLGIM riska stratifikācijas sistēmu lomas izvērtējums kuņģa vēža attīstības prognozēšanai
Author
Naļivaiko, Paula
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
Advisor
Leja, Mārcis
Date
2024Metadata
Show full item recordAbstract
Ievads. Kuņģa vēža sastopamība un mirstība gan pasaulē, gan Latvijā joprojām ir augsta. Tas bieži tiek diagnosticēts vēlīnās stadijās, tāpēc kuņģa pirmsvēža stāvokļu identificēšana ir būtiska, lai savlaicīgi atklātu ļaundabīgas izmaiņas kuņģī un samazinātu mirstību. Par labāko prognostisko rādītāju kuņģa vēža attīstībai tiek uzskatītas riska stratifikācijas sistēmas OLGA (Operative Link on Gastritis Assessment) un OLGIM (Operative Link on Gastric Intestinal Metaplasia). Darba mērķis. Noteikt starptautiski atzīto OLGA un OLGIM riska stratifikācijas sistēmu efektivitāti kuņģa vēža prognozēšanā. Materiāli un metodes. Tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums, salīdzinot Latvijas Vēža reģistrā iekļautos kuņģa vēža gadījumus ar patoloģijas ziņojumiem no Akadēmiskās Histoloģijas laboratorijas datubāzes laika posmā no 2005. – 2022. gadam. Sekojoši tika iegūti augšējo endoskopiju dati no Gremošanas slimību centra GASTRO, Jūrmalas slimnīcas un Rīgas 1.slimnīcas. Analīzē tika iekļauti pacienti, kuriem, kā minimums, bija pieejamas korpusa un antrālās daļas biopsijas, ļaujot veikt OLGA un OLGIM stadiju noteikšanu. Tika analizēta arī displāzijas esamība iepriekšējos histoloģijas slēdzienos. Pacienti, kuriem endoskopijas slēdzienā bija aizdomas par ļaundabīgu saslimšanu vai vēzis tika diagnosticēts mazāk kā sešus mēnešus pēc izmeklējuma veikšanas, netika iekļauti pētījumā. Datu statistiskā analīze tika veikta, izmantojot IBM SPSS 29.0. Rezultāti. No aptuveni 10 000 Vēža reģistrā ieļautajiem pacientiem, 54 pacienti atbilda pētījuma kritērijiem un tika detalizēti analizēti. Pacientu vidējais vecums, kad tika diagnosticēts kuņģa vēzis, bija 69,19 gadi (± 12.05). Mediānais dienu skaits no endoskopijas līdz kuņģa vēža diagnozei bija 1403,50 (IQR: 826,5-2793,3). Kuņģa leņķa biopsijas bija pieejamas 43 pacientiem (79,6%). Kopumā 16 pacientiem (29,6%) tika konstatēta displāzija, no tiem 14 bija zemas pakāpes, bet 2 – augstas pakāpes. Tikai 11 pacientiem (20,4%), kuriem pēc tam attīstījās kuņģa vēzis, endoskopijas laikā bija OLGA III vai IV stadija un 10 pacientiem (18,6%) bija OLGIM III vai IV stadija. Izslēdzot pacientus, kuriem kādā no biopsiju materiāliem konstatēta displāzija (n=38), netika novērota būtiska atšķirība starp OLGA un OLGIM stadiju sadalījumu. Secinājumi. Lielākā daļa pacientu, kam veikta augšējā endoskopija pirms kuņģa vēža diagnosticēšanas, novērojama zema riska OLGA un OLGIM stadijas, kas neapstiprina darbā izvirzīto hipotēzi. Nepieciešama papildus pētījumu izstrāde, lai noteiktu efektīvāku kuņģa pirmsvēža stāvokļu riska stratifikāciju un attīstītu veiksmīgāku dinamisku pacientu novērošanu. Tomēr pētījums norāda, ka OLGA un OLGIM riska stratifikācijas sistēmas nevar tikt izmantotas kā vienīgie kuņģa vēža riska prognostiskie rādītāji. Introduction. The prevalence and mortality rates of gastric cancer globally and in Latvia remain high. It is often diagnosed in advanced stages, making the identification of gastric precancerous lesions crucial for early detection of malignant changes, and reducing mortality. Risk stratification systems such as OLGA (Operative Link on Gastritis Assessment) and OLGIM (Operative Link on Gastric Intestinal Metaplasia) are considered to be the best predictors for gastric cancer development. Aim. The purpose of this study was to evaluate the predictive role of OLGA and OLGIM staging in gastric cancer development. Materials and methods. We conducted a retrospective cohort study by matching gastric adenocarcinoma cases registered in the Latvian Cancer Registry to the pathology reports in the database of Academic Histology Laboratory between 2005 and 2022. Subsequently, data from upper endoscopies were obtained from the Digestive Diseases Centre GASTRO, Jurmala Hospital, and Riga 1st Hospital. Only cases with antral and corpus biopsies (as the minimum) available from the index endoscopy allowing OLGA / OLGIM staging were included in the study. The presence of dysplasia in any of the previous pathology reports was also considered. Patients with suspected cancer at the enrolment or having been recorded in the cancer registry less than 6 months after the index endoscopy were excluded from the study. Statistical analysis was performed using IBM SPSS 29.0. Results. Out of approximately 10,000 patients included in the Cancer Registry, 54 met the criteria for the study and were analysed in detail. The mean age at the time gastric cancer detection 69.19 years (± 12.05). The median time between the endoscopy and gastric cancer diagnosis was 1403.5 days (IQR: 826.5-2793.3). Biopsies from incisura angularis were available for 43 patients (79.6%). Altogether 16 patients (29.6%) had dysplasia, of those 14 were low grade, 2 – high grade. Among patients ultimately diagnosed with gastric cancer, only 11 (20.4%) had OLGA III-IV stages and 10 (18.6%) had OLGIM III-IV stages at the time of the index endoscopy. Excluding cases with dysplasia (n=38) did not make a substantial change in the OLGA and OLGIM stage distribution. Conclusion. The majority of patients having undergone upper endoscopy before the diagnosis of gastric cancer were in low-risk OLGA and OLGIM stages, not supporting the initial hypothesis of the study. Continued research is warranted to identify the best approach for risk stratification of gastric precancerous lesions and to develop better surveillance strategies. Yet, the current study demonstrates that the assessment should not be solely based on OLGA or OLGIM staging.