Smagas astmas bioloģiskās terapijas datu apkopojums Latvijā no SHARP (severe heterogeneous asthma research collaboration, patient - centered) reģistra
Autor
Lima, Laura
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
Advisor
Bukovskis, Māris
Datum
2024Metadata
Zur LanganzeigeZusammenfassung
Neskatoties uz to, ka smaga astma ir salīdzinoši reta, tā rada ievērojamas problēmas efektīvai ārstēšanai, lai sasniegtu slimības kontroli. Pacientiem ar smagu astmu bieži rodas uzliesmojumi, pasliktinās dzīves kvalitāte un ir pakļauti ilgstošai perorālo kortikosteroīdu lietošanai. Bioloģiskā terapija ir kļuvusi par daudzsološu ārstēšanas metodi, uzrādot ievērojamu efektivitāti klīniskajos pētījumos. Tomēr reālās dzīves pierādījumi, jeb dati kas iegūti ikdienas klīniskajā praksē, ir nepieciešami apstiprinājumi, lai integrētu šos atklājumus attiecīgajā pacientu grupā. SHARP ir vienotais Eiropas reģistrs, kas izstrādāts ar mērķi apkopot datus par smagas astmas pacientu īpašībām un ārstēšanu. Šī pētījuma mērķis ir novērtēt smagas astmas bioloģiskās ārstēšanas reālos rezultātus Latvijā, analizējot datus no SHARP reģistra. Pētījumā tika iekļauti 46 smagas astmas pacienti, kuru sociodemogrāfiskā informācija tika apkopota sniedzot vidējā pacienta priekštatu. Astmas kontrole, uzliesmojumi, plaušu funkcija, eozinofīlo leikocītu skaits tika novērtēti pirms bioloģiskās ārstēšanas uzsākšanas un analizēti salīdzinot gadu pēc terapijas saņemšanas ar anti-IL5 monoklonālajām antivielām - mepolizumabu un benralizumabu. Rezultāti atainoja, ka kohortas vidējais vecums bija 59,2 gadi. Vidēji astma sākās 35,7 gadu vecumā, 76 % pacientu populācijas bija sievietes. Visiem pacientiem bija nekontrolēta astma, taču kontroli sasniedza 50%. No 15 pacientiem, pēc viena gada ārstēšanas, tikai trīs turpināja saņemt perorālos glikokortikoīdus. Bioloģiskā ārstēšana ievērojami novērsa uzliesmojumu biežumu, dramatiski samazināja eozinofīlo leikocītu daudzumu un uzlaboja plaušu funkciju. Kopumā pētījums uzsver bioloģisko terapiju, piemēram, mepolizumaba un benralizumaba, efektivitāti, lai samazinātu perorālo glikokortikoīdu atkarību, mazinātu paasinājumu biežumu un uzlabotu astmas kontroli pacientiem ar smagu astmu, saskaņojot iegūtos rezultātus ar klīnisko pētījumu datiem. Kā arī atspoguļo reģistru nozīmi, kas sniedz iespēju sekot līdzi pacienta dinamikai ilgā laika nogrieznī. Severe asthma, though rare, poses significant challenges for effective management, characterized by frequent exacerbations, diminished quality of life, and prolonged oral corticosteroid use. Biological therapy has emerged as a promising treatment option, demonstrating efficacy in clinical trials. However, real-world evidence is crucial to validate these findings. SHARP registry provides an opportunity to evaluate the outcomes of biological treatment in a clinical setting. This study examines the real-world results of biological therapy for severe asthma patients in Latvia using data from SHARP registry. Sociodemographic information from 80 patients was collected to characterize the patient. Asthma control, exacerbation rates, lung function, and eosinophil leukocyte count were assessed before and one year after initiating biological treatment. The findings reveal that the cohort had a mean age of 59.2 years, with asthma onset at 35.7 years, and a predominance of female patients. Despite all patients initially having uncontrolled asthma, 50% achieved control after one year. Additionally, from 15 patients at baseline receiving oral glucocorticoids, post-treatment initiation OCS was necessary for three. Biological therapy significantly reduced exacerbation frequency, eosinophil counts, and improved lung function. Overall, the study underscores the effectiveness of biologic therapies such as mepolizumab and benralizumab in reducing oral glucocorticoid dependence, mitigating exacerbation frequency, and enhancing asthma control in severe asthma patients, aligning with clinical trial data. It emphasizes the value of registries in tracking patient outcomes longitudinally.