Fiziska slodze farmaceitiem aptiekā un veselības veicināšanas pasākumi

Abstract

Aptiekās strādājošo farmaceitu un farmaceitu asistentu profesija ir ļoti daudzveidīga, interesanta, darbietilpīga un nopietna. Izsniedzot klientiem medikamentus, sniedzot konsultācijas un vērtīgus padomus, farmaceiti ikdienā veicina cilvēku veselību, bet bieži aizmirst parūpēties par sevi. Farmaceitu darbs aptiekā galvenokārt ir “uz kājām”, stāvot pie kases vai staigājot pa aptiekas zāli, kas fiziski noslogo aptieku darbinieku organismu, izraisot nelabvēlīgas sekas. Šī pētījuma ietvaros tika noskaidrots, ka vairākums respondentu strādājot aptiekā pie kases izjūt lielo fizisko slodzi uz savu ķermeni, sistemātiski novērojot sāpes kādā ķermeņa daļā, kā arī novēro veselības traucējumu parādīšanās iespējamību, strādājot aptiekā. Lai izvērtētu riskus saistībā ar farmaceitu fizisko slodzi darbā un lai izveidotu veselības veicināšanas rekomendācijas, tika izpētīta zinātniskā literatūra, izveidota aptauja un tika pielietotas ergonomisko risku novērtēšanas metodes (ĀEK, REBA).

The profession of pharmacists and pharmacist assistants working in pharmacies is very diverse, interesting, laborious and serious. When handing out medication, counselling and giving valuable advices to customers, pharmacists improve people's health on a daily basis, but often forgot to take care of themselves. Pharmacists work at the pharmacy is mostly on their feet standing at the checkout or walking around the pharmacy hall, which physically puts a burden on the body of pharmacy workers, with adverse consequences. As part of this study, it was found that the majority of respondents experience high physical stress on their bodies when working at the pharmacy at the checkout, systematically observing pain in some part of the body (77.6%), as well as observing the possibility of gaining health disorders (93.4%, n = 76) while working at the pharmacy. In order to assess the risks related to the physical workload of pharmacists at work and to establish health promotion recommendations, scientific literature was investigated, a survey was established and ergonomic risk assessment methods (QEC, REBA) were applied.