Afirmāciju ietekme uz uztverto stresu

Abstract

Šī bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, vai respondentu uztvertā stresa līmenis pēdējā mēneša laikā samazinās pēc afirmāciju atzīmēšanas. Pētījumā piedalījās 66 respondenti, 25 no tiem bija vīrieši un 41 sieviete, vecumā no 18 līdz 54+ gadiem. Pētījumā tika izmantota uztvertā stresa skala (Perceived Stress Scale, (PSS); Cohen, Kamarck, & Mermelstein,1983), ko dalībnieki aizpildīja pirms un pēc afirmāciju atzīmēšanas, kā arī adaptēta Švarca vērtību aptauja (Schwartz Value Survey, (SVS), Schwartz, S. H., 1992), adaptējot 11 Schwartz S. H. universālās vērtību kategorijas, izveidojot 2 apgalvojumus no katras kategorijas, kopā veidojot 22 vērtību afirmāciju apgalvojumus, kā arī jautājumi par afirmāciju izmantošanu ikdienā, to izmantošanas biežumu, situācijas, kad tās tiek izmantotas. Pētījuma rezultātā netika apstiprināta izvirzītā hipotēze. Datu analīze neuzrādīja statistiski nozīmīgas atšķirības pirms un pēc uztvertā stresa līmenī.

The aim of this Bachelor's work is to see if the level of stress perceived by respondents declines over the past month after tagging afirms. The study involved 66 respondents, 25 of them men and 41 women, aged 18 to 54+. The study used a perceived stress scale (PSS); Cohen, Kamarck, & Mermelstein, 1983) completed by participants before and after annotations, as well as an adapted Swartz value Survey (SVS), Schwartz, S.H., 1992), adapting 11 categories of Schwartz S. H. Universal values, creating 2 statements from each category, making up a total of 22 value firmness statements, as well as questions about the everyday use of firmness, the frequency of their use, the situations in which they are used. The study did not confirm the hypothesis raised. The data analysis showed no statistically significant differences in pre - and post-perceived stress levels.