Komunikācijas par adopcijas faktu un ģimenes funkcionēšanas saistība ar adoptēto pusaudžu psiholoģisko labklājību

Abstract

Adopcijas faktu Latvijā adoptētam bērnam var atklāt vienīgi ar adoptētāju piekrišanu, tomēr ne visi adoptētāji izvēlas to darīt un šo informāciju saviem adoptētajiem bērniem savlaicīgi un godīgi atklāt un izskaidrot. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība starp komunikāciju par adopciju un ģimenes funkcionēšanu un adoptētā pusaudža psiholoģisko labklājību un, vai komunikācija par adopciju izskaidro adoptētā pusaudža psiholoģisko labklājību. Pētījuma izlasi veidoja 26 pusaudži vecumā no 13 līdz 19 gadiem. Darbā tika izmantota Adopcijas Komunikācijas Atklātības Skala (Adoption Communication Openness Scale), Ģimenes adaptācijas un saliedētības skala IV saīsinātā forma (Family Adaptability and Cohesion Scale IV Short Form (FACES-IV-SF)) un Psiholoģiskās labklājības skala (Scale of Psychological WellBeing). Pētījumā secināts, ka pastāv nozīmīga saistība starp komunikāciju par adopciju un adoptētā pusaudža psiholoģisko labklājību, bet tā neprognozē pusaudža psiholoģisko labklājību. Būtiska loma adoptētā pusaudža psiholoģiskajā labklājībā ir ģimenes funkcionēšanai un tam, cik ģimene ir saliedēta un kā tiek risināti ģimenes konflikti un problēmas.

In Latvia the fact of adoption may be disclosed to adoptees only with the consent of the adoptive parents, however, not all of them choose to do so and disclose and explain this information to their adopted children in a timely and honest manner. The purpose of the study was to find out whether there is an association between communication about adoption and family functioning and the psychological well-being of the adopted adolescent and whether communication about adoption explains the psychological well-being of the adopted adolescent. The research sample consisted of 26 adolescents aged 13 to 19 years. Adoption Communication Openness Scale, Family Adaptability and Cohesion Scale IV Short Form (FACES-IV-SF) and Scale of Psychological WellBeing were used in the research. The study concluded that there is a significant association between communication about adoption and the psychological well-being of the adopted adolescent, but it does not forecast the psychological well-being of the adolescent. Family functioning and family cohesion and how family conflicts and problems are resolved play an important role in the psychological well-being of the adopted adolescent.