Latvijas iedzīvotāju medijpratība ar mākslīgo intelektu radītas dezinformācijas sociālajos medijos izvērtēšanā (2024. gada aprīlis–maijs)

Abstract

Bakalaura darba mērķis izpētīt, kādā mērā Latvijas iedzīvotāji ir spējīgi atpazīt un kritiski vērtēt mākslīgā intelekta veidoto dezinformācijas saturu sociālajos medijos, kā arī novērtēt, kādas zināšanas un prasmes ir nepieciešamas, lai efektīvi pretotos šāda veida manipulācijām. Darba teorētiskā daļa ietver medijpratības definējuma un koncepcijas izpēti, kā arī pētīta mākslīga intelekta un sociālo mediju saistība ar dezinformācijas izplatību. Tāpat izklāstīts Latvijas iedzīvotāju medijpratības novērtējums. Pētījuma rezultāti iegūti ar kvantitatīvās metodes – interneta aptaujas metodi un kvalitatīvās kontentanalīzes palīdzību, kā arī veicot daļēji strukturētas intervijas ar dažāda vecuma un pārstāvēto profesionālo jomu sociālo mediju lietotājiem. Pētījums atklāja, ka Latvijas iedzīvotāju spēja atpazīt mākslīgā intelekta radītu dezinformāciju ir zema, kas veicina tās izplatīšanos un negatīvi ietekmē sabiedrisko domu un politiskos lēmumus. Aptaujas rezultāti atklāja, ka 68% respondentu nespēj atšķirt mākslīgā intelekta radītu saturu no patiesas informācijas, norādot uz kritiskās domāšanas trūkumu un nepieciešamību pēc uzlabotām izglītības programmām šajā jomā. Turklāt, 45% respondentu norādīja, ka nav iepazinušies ar mākslīgā intelekta darbības principiem, kas vēl vairāk apgrūtina dezinformācijas atpazīšanu. Daļēji strukturēto interviju rezultāti norādīja, ka augsta līmeņa dezinformācijas izplatīšanas tehnoloģijas, piemēram, deepfake video un sintētiskie teksti, ir īpaši maldinošas, un vairums respondentu pauda vēlmi pēc papildus apmācībām un rīkiem, kas palīdzētu labāk identificēt un ziņot par dezinformāciju.

The aim of the bachelor's thesis is to investigate the extent to which Latvian residents can recognize and critically evaluate disinformation content created by artificial intelligence on social media, and to assess what knowledge and skills are necessary to effectively counteract such manipulations. The theoretical part of the thesis includes an examination of the definition and concept of media literacy, as well as an exploration of the relationship between artificial intelligence and social media in the spread of disinformation. Additionally, the assessment of Latvian residents' media literacy is presented. The research results were obtained using quantitative methods – an online survey – and qualitative content analysis, as well as conducting semi-structured interviews with social media users of various ages and professional backgrounds. The study revealed that the ability of Latvian residents to recognize AI-generated disinformation is low, which promotes its spread and negatively impacts public opinion and political decisions. Survey results showed that 68% of respondents are unable to distinguish AI-generated content from true information, indicating a lack of critical thinking and the need for improved educational programs in this area. Furthermore, 45% of respondents indicated that they are not familiar with the principles of AI operation, which further complicates the recognition of disinformation. The results of the semi-structured interviews indicated that high-level disinformation dissemination technologies, such as deepfake videos and synthetic texts, are particularly misleading, and most respondents expressed a desire for additional training and tools to better identify and report disinformation.