Osmaņu impērijas laika manuskripta "Islāmticīgā rokasgrāmata" teorētisko un praktisko aspektu pētniecības analīze

Abstract

Šī maģistra darba nosaukums ir “Osmaņu impērijas laika manuskripta "Islāmticīgā rokasgrāmata" teorētisko un praktisko aspektu pētniecības analīze” un tā mērķis ir izpētīt Osmaņu impērijas laiku manuskriptu ar nosaukumu “Islāmticīgā rokasgrāmata”, analizējot tā izvēlētus elementus un no iegūtās informācijas izdarot iespējamos secinājumus par manuskripta veidu, lietojumu un uzrakstīšanas kontekstu. Manuskripts pašlaik atrodas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, retumu nodaļā un iepriekš nav ticis pētīts. Kaut gan Osmaņu impērijas pastāvēšanas laikā radās liels skaits manuskriptu, taču daudzi ir zaudēti vai bojāti, bet eksemplāri, kas saglabājušies, atrodas dažādu valstu bibliotēkās. Šie manuskripti ir tikuši nepietiekami pētīti dažādu iemesļu dēļ, taču pēdējo gadu laikā pieaug pētnieku interese par tiem, un no iepriekš nezināmajiem manuskriptiem tiek iegūts arvien vairāk jaunas informācijas. Tādējādi šī darba uzdevumu skaitā ir izpētīt, kādas islāma variācijas un musulmaņu kopienas sadzīvoja un mijiedarbojās Osmaņu impērijā, lai saprastu manuskripta rašanās reliģisko kontekstu; noskaidrot saikni starp sūfismu un kaligrāfiju, kā arī, kādi stili un metodes tikušas lietotas manuskriptu radīšanā un iluminācijā; noteikt, ar kādu mērķi radies populārais osmaņu kopētais manuskripts En'am-i şerif, kā arī, nošķirt tā obligātos pamatelementus un papildelementus; un, visbeidzot, uz šīs teorētiskās informācijas pamata analizēt manuskripta vizuālo izskatu un izvēlētos elementus, lai noteiktu tā rašanās laikposmu un kontekstu. Saskaņā ar šī darba secinājumiem, pētītā manuskripta iezīmes norāda, ka tas ir pamatā sunnītu islāmam piederīgs teksts, kurā vērojama sūfisma ietekme, un tas radies 18.gs. ietvaros. Manuskripts satur liecības, ka kaligrāfam arābu valoda, visticamāk, nav bijusi dzimtā, jo tas satur dažāda veida kļūdas arābu tekstā. Savukārt manuskripta lietotājs bijis pazīstams ar dziedniecību, iespējams, sūfiju, jo pirmajās un pēdējās lappusēs iekļautas zāļu receptes. Darba struktūru veido ievads, 2 daļas ar nodaļām un apakšnodaļām, literatūras saraksts, 1 pielikums, un kopsavilkums latviešu un angļu valodās. Pirmā daļa satur teorētisko daļu “Islāms un kaligrāfija Osmaņu impērijā: En’am-i şerif rašanās un transformācijas”, kurā apskatīta islāmiskā identitāte un dažādās reliģiskās grupas Osmaņu impērijā; kaligrāfija un manuskriptu veidošana; kā arī En’am-i şerif kā osmaņu islāmiska kopēta manuskripta komponentes un evolūcija. Otrā nodaļa satur praktisko daļu “Manuskripta “Islāmticīgā rokasgrāmata” elementu un iezīmju analīze” sniegts pētītā manuskripta izskata un satura apraksts; tā kaligrāfijas, iesējuma, ornamentācijas un piezīmju analīze; kā arī tā pamatelementu un izvēlēto papildelementu apraksts un analīze. Pielikums satur pētīto manuskripta lappušu krāsainus fotoattēlus. Teksta apjoms kopumā ir 76 lpp. bez literatūras saraksta un pielikuma.

The title of this master's thesis is "Research Analysis of Theoretical and Practical Aspects of the Ottoman Manuscript “Islamic Handbook”" and its goal is to explore the Ottoman-era manuscript titled "Islamic Handbook," analyzing selected elements and drawing possible conclusions about the type, usage, and context of its writing based on the information obtained. The manuscript is currently located in the Rare Books Department of the National Library of Latvia and has not been previously studied. Although a large number of manuscripts were produced during the existence of the Ottoman Empire, many have been lost or damaged, and those that have survived are housed in libraries of various countries. These manuscripts have been insufficiently studied for various reasons, but in recent years, researchers have been showing more interest in them, leading to the discovery of new information from previously unknown manuscripts. Thus, the set tasks for this thesis include investigating the different variations of Islam and Muslim communities that coexisted and interacted within the Ottoman Empire in order to understand the religious context of the manuscript; identifying the connection between Sufism and calligraphy, as well as the styles and methods used in the creation and illumination of manuscripts; determining the purpose of the popular Ottoman copied manuscript En'am-i şerif, and distinguishing its essential elements and additional elements; and finally, analyzing the visual appearance and selected elements of the manuscript based on this theoretical information to determine its time period and context. In line with the conclusions drawn, the features of the studied manuscript indicate that it primarily belongs to Sunni Islam, with notable Sufi influence, and was created during the 18th century. The manuscript holds evidence that the calligrapher was likely not a native speaker of the Arabic language, as it contains various types of errors in the Arabic text. Additionally, the manuscript's user was familiar with healing practices, possibly those practiced by Sufis, as medicinal recipes are included on the first and last pages. The structure of the work consists of an introduction, 2 parts with chapters and subchapters, a list of references, 1 appendix, and summaries in Latvian and English. The first part comprises the theoretical part "Islam and Calligraphy in the Ottoman Empire: the Origins and Transformation of En’am-i şerif," which discusses Islamic identity and various religious groups in the Ottoman Empire; calligraphy and manuscript creation; and the components and evolution of En’am-i şerif as an Ottoman Islamic copied manuscript. The second part comprises the practical part "Analysis of the Elements and Features of the Manuscript 'The Muslim's Handbook'," providing a description of the appearance and content of the studied manuscript; analysis of its calligraphy, binding, ornamentation, and notes; as well as a description and analysis of its