Valsts policijas amatpersonu vainas atribūcijas spriedumi partneru vardarbības gadījumos

Abstract

Pētījuma mērķis ir noskaidrot un izprast partneru vardarbību, vainas atribūciju un policijas darbinieku atribūcijas spriedumus. Pārbaudīt, kā vardarbības veids ir saistīts ar vainas atribūcijas spriedumiem. Pētījuma izlase sastāv no 86 Valsts policijas amatpersonām. Mērījumiem tika izmantoti partneru vardarbību scenāriji un Partneru vardarbības vainas atribūcijas aptauja. Nepastāv statistiski nozīmīgu atšķirību vainas atribūcijas spriedumos atkarībā no vardarbības veida. Fiziskās vardarbības situācijā sievietes vairāk vaino sabiedrību, augstākā izglītība pozitīvi korelē ar varmākas vainošanu, un amatpersonas, kas nav strādājušas ar partneru vardarbību, varmāku vaino vairāk. Seksuālās vardarbības gadījumā vīrieši vairāk vaino situāciju un varmāku, un pieaugot vecumam un darba stāžam, samazinās situācijas vainošana un otrādi.

The aim of the study is to investigate and to understand intimate partner violence, blame attribution and police officers’ attribution judgments. Check how type of violence is connected to blame attribution. The sample consists of 86 State police officers. Intimate partner violence cases and Domestic Violence Blame Scale were used for measurement. There were no statistically significant differences in blame attribution judgments depending on the type of violence. In a situation of physical violence, woman blame society more, higher education positively correlates with blaming the abuser and police officers who have not worked with intimate partner violence blame the abuser more. In the case of sexual violence, men blame the situation and the abuser more and with increasing age and work experience the blaming of the situation decreases and the other way around.