Onkocitoloģijas un kolposkopijas rezultātu nozīme agrīnā dzemdes kakla patoloģiju diagnostikā

Abstract

Ievads. Dzemdes kakla vēzis joprojām ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma, neraugoties uz skrīninga un vakcinācijas iespējām. Latvijā aptuveni trešdaļa gadījumu tiek diagnosticēti novēloti, lai gan šī vēža attīstība ir ilgstoša un tā galvenais izraisītājs – cilvēka papilomas vīruss (CPV) – ir zināms; viens no būtiskākajiem riska faktoriem ir smēķēšana. Primārā profilakse ir vakcinācija pret CPV, savukārt sekundārā – regulārs skrīnings ar citoloģijas un AR CPV testu, neatkarīgi no vakcinācijas statusa. Ja tiek konstatētas novirzes, sieviete tiek nosūtīta uz kolposkopiju – izmeklējumu, kas ļauj savlaicīgi atklāt un ārstēt priekšvēža bojājumus. Darba mērķis. Izvērtēt onkocitoloģijas un kolposkopijas rezultātu atbilstību un nozīmi agrīnā dzemdes kakla patoloģiju diagnostikā. Darba metodes. Retrospektīvā pētījumā tika iekļautas pacientes, kas veikušas kolposkopiju 2023. gadā. Tika analizēti kolposkopiju protokoli, ievākti dati par pacienšu onkocitoloģisko izmeklējumu rezultātiem, CPV testa rezultātiem, vecumu, smēķēšanas statusu, transformācijas zonas tipu, kolposkopijas un biopsijas rezultātiem, iepriekš veiktajām manipulācijām. Datu apkopošanai tika izmantots Microsoft Excel, apstrādei – statistikas programma IBM SPSS. Rezultāti. Pētījumā tika analizēti 485 kolposkopijas izmeklējumi. OC visbiežāk konstatētais patoloģiskais rezultāts bija ASC-US (32,4%), kam seko LSIL (24,2%) un HSIL (11,1%). Kolposkopiski LSIL tika konstatēts 30,6% gadījumu, HSIL – 25,4%, bet robežstāvoklis LSIL/HSIL – 11,2%. Biopsiju rezultātos mērķa biopsijās visbiežāk konstatēts CIN I (47,2%), savukārt ekscīzijas biopsijās pārsvarā dominēja CIN II (33,3%) un CIN III (17,4%). Vienai pacientei tika apstiprināta dzemdes kakla karcinoma. Onkocitoloģijai tika noteikta augstāka jutība (88,0%) un specifitāte (69,7%) nekā kolposkopijai (jutība 84,8%, specifitāte 48,2%). Tika konstatēta statistiski nozīmīga saistība starp AR CPV statusu un kolposkopijas atradni (p < 0,01), kā arī starp smēķēšanu un augstas pakāpes bojājumiem biopsijās. (p = 0,041) Secinājumi. Gan onkocitoloģijai, gan kolposkopijai ir būtiska nozīme dzemdes kakla priekšvēža izmaiņu agrīnā diagnostikā. Visbiežāk sastopamās OC patoloģiskās izmaiņas bija ASC-US un LSIL, kas biopsijā ievērojamā daļā gadījumu korelē ar augsta riska bojājumiem (CIN II/III). Kolposkopijai bija augsta jutība, bet zemāka specifitāte salīdzinājumā ar onkocitoloģiju. Pacientēm ar iepriekš veiktu ekscīziju atkārtotajos izmeklējumos biežāk konstatēta Norma, kas apliecina ārstēšanas efektivitāti.

Introduction. Cervical cancer remains a significant public health issue despite the availability of screening and vaccination. In Latvia, approximately one-third of cases are diagnosed at a late stage, even though the development of this cancer is slow and its main cause—human papillomavirus (HPV)—is well known. One of the key risk factors is smoking. Primary prevention involves vaccination against HPV, while secondary prevention consists of regular screening using cytology and high-risk HPV testing, regardless of vaccination status. If abnormalities are detected, the patient is referred for colposcopy—a procedure that enables early detection and treatment of precancerous lesions. Aim. To evaluate the concordance of cytology and colposcopy results and their significance in the early diagnosis of cervical pathologies. Methods. This retrospective study included patients who underwent colposcopy in 2023. Colposcopy protocols were analyzed, and data were collected on cytology results, HPV test results, patient age, smoking status, transformation zone type, colposcopy and biopsy findings, as well as previously performed procedures. Microsoft Excel was used for data organization, and IBM SPSS was used for statistical analysis. Results. A total of 485 colposcopy examinations were analyzed. The most frequently detected cytological abnormality was ASC-US (32.4%), followed by LSIL (24.2%) and HSIL (11.1%). Colposcopically, LSIL was observed in 30.6% of cases, HSIL in 25.4%, and borderline findings (LSIL/HSIL) in 11.2%. In biopsy results, targeted biopsies most commonly revealed CIN I (47.2%), while excisional biopsies predominantly showed CIN II (33.3%) and CIN III (17.4%). Cervical carcinoma was confirmed in one patient. Cytology demonstrated higher sensitivity (88.0%) and specificity (69.7%) compared to colposcopy (sensitivity 84.8%, specificity 48.2%). Statistically significant associations were found between high-risk HPV status and colposcopic findings (p < 0,01), as well as between smoking and the frequency of high-grade lesions in biopsies. (p = 0,041) Conclusion. Both cytology and colposcopy play an important role in the early diagnosis of cervical precancerous lesions. The most common cytological abnormalities were ASC-US and LSIL, which in a significant number of cases correlated with high-grade lesions (CIN II/III) in biopsy results. Colposcopy showed high sensitivity but lower specificity compared to cytology. In patients with a history of excisional treatment, normal findings were more commonly observed in follow-up examinations, indicating treatment effectiveness.