Nieru funkciju izvērtēšana pacientiem ar multiplo mielomu

Abstract

Multiplā mieloma (MM) ir ļaundabīga plazmas šūnu slimība, kuru raksturo paraproteīnu ražošana un to sistēmiska ietekme, īpaši uz nieru funkciju. Apmēram 30–50% pacientu jau diagnozes brīdī novērojami dažāda smaguma nieru bojājumi, kas būtiski ietekmē prognozi un terapijas izvēli. Mērķis bija novērtēt nieru funkcijas dinamiku 12 mēnešu laikā pacientiem ar pirmreizēji diagnosticētu MM, analizējot bioķīmiskos rādītājus (kreatinīnu, urīnvielu, GFĀ, albumīnu, kalciju) un to iespējamo saistību ar klīniskajiem faktoriem un saņemto terapiju. Metodes un materiāli: Retrospektīvā pētījumā tika analizēti pirmreizēji diagnosticēti MM pacienti PSKUS laika posmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim. Pētījumā tika iekļauti 48 pacienti, kuru demogrāfiskie, klīniskie un bioķīmiskie dati tiek analizēti četros laika posmos – diagnozes uzstādīšanas brīdī, pēc 3, 6 un 12 mēnešiem. Laboratorisko rādītāju asociācija savā starpā tika analizēta ar Pearson’s Chi-square statistisko analīzi, grupu salīdzināšanai izmantota ANOVA analīze. Rezultāti: Jau diagnozes noteikšanas brīdī 70,8% pacientu tika konstatēts, pazemināts glomerulu filtrācijas ātrums (GFĀ) un paaugstināts kreatinīns 62,5%. Statistiskā analīze ANOVA uzrādīja nozīmīgu GFĀ (p = 0,0024) un kreatinīna (p = 0,0004) uzlabošanos gada laikā (p = 0,0024), īpaši starp diagnozes brīdi un 12 mēnešiem. Pacientiem, kuri saņēma intensīvāku ārstēšanas shēmu (CyBorDex), tika novērots statistiski nozīmīgi labāks nieru funkcijas rādītāju uzlabojums salīdzinājumā ar CyDex grupu (p < 0,05). Secinājumi: Kreatinīna, urīnvielas un GFĀ izmaiņas laika gaitā bija statistiski nozīmīgas (p < 0,05), norādot uz nieru funkcijas uzlabošanos. Pēc 12 mēnešiem 66,6% pacientu nieru funkcija uzlabojās, 25% pacientu nieru funkcija pasliktinājās, 8,4% pacientu nieru funkcija palika neizmainīta.

Multiple myeloma (MM) is a malignant plasma cell disorder characterized by the production of paraproteins and their systemic effects, particularly on renal function. Approximately 30–50% of patients present with varying degrees of kidney impairment at the time of diagnosis, which significantly influences prognosis and treatment selection. Aim: To evaluate the dynamics of renal function over a 12-month period in patients with newly diagnosed multiple myeloma (MM), by analyzing biochemical parameters (creatinine, urea, GFR, albumin, calcium) and their potential association with clinical factors and received therapy. Materials and methods: This retrospective study analyzed patients with newly diagnosed multiple myeloma (MM) at Paula Stradins Clinical University Hospital (PSKUS) between January 1, 2022, and December 31, 2023. A total of 48 patients were included in the study. Their demographic, clinical, and biochemical data were assessed at four time points: at diagnosis, and at 3, 6, and 12 months thereafter. Associations between laboratory parameters were evaluated using Pearson's Chi-square statistical analysis, while group comparisons were performed using ANOVA. Results: At the time of diagnosis, 70.8% of patients had a reduced glomerular filtration rate (eGFR), and 62.5% showed elevated creatinine levels. Statistical analysis using ANOVA revealed a significant improvement in both eGFR (p = 0.0024) and creatinine (p = 0.0004) over the course of 12 months, particularly between baseline and the 12-month follow-up. Patients treated with a more intensive regimen (CyBorDex) demonstrated a statistically significantly greater improvement in renal function parameters compared to those in the CyDex group (p < 0.05). Conclusion: Changes in creatinine, urea, and eGFR over time were statistically significant (p < 0.05), indicating improvement in renal function. After 12 months, renal function improved in 66.6% of patients, worsened in 25%, and remained unchanged in 8.4% of patients.