Saistība starp kofeīna patēriņu un veselības apdraudējumiem: Latvijas iedzīvotāju aptauja

Abstract

Priekšvēsture: Ikdienā cilvēki regulāri patērē pārtiku un dzērienus, un viens no iecienītākajiem produktiem ir kofeīns, kas pieejams daudzveidīgās formās jebkurā laikā. Latvijā vietējās kafejnīcas ir īpaši konkurētspējīgas, ko veicina sabiedrības augstās prasības un patēriņa kultūra. Ņemot vērā šīs sabiedrības intereses, ir būtiski izpētīt kofeīna patēriņa saistību ar iespējamiem veselības riskiem Latvijas iedzīvotāju vidū. Mērķis: Pētījuma mērķis ir izpētīt saistību starp pārmērīgu kofeīna patēriņu un tā negatīvo ietekmi uz Latvijas iesdzīvotāju veselību. Materiāli un metodes: Tika veikts šķērsgriezuma pētījums Latvijas iedzīvotāju vidū no 18 gadu vecuma (N=197). Dati tika vākti anonīmi, izmantojot Google veidlapas tiešsaistē. Dalībnieki tika uzrunāti, izmantojot sociālo mediju platformas (Instagram, Facebook, LinkedIn), e-pasta sarakstus un sadarbību ar vietējām organizācijām. Papildus tam kafejnīcās tika izplatītas skrejlapas ar QR kodiem, aicinot piedalīties aptaujā. Statistiskā analīze tika veikta, izmantojot programmatūras IBM SPSS Statistics 29.0 un Microsoft Excel. Rezultāti: Pētījumā piedalījās 197 respondenti, no kuriem lielākā daļa bija sievietes (63,5%, n=125). Pārsvarā dalībnieki bija vecumā līdz 35 gadiem (84,3%,n=166). Kopumā 70%(n=138) respondentu ziņoja par vismaz vienu negatīvu ietekmi pēc kofeīna lietošanas. Visbiežāk minētās blakusparādības bija sirdsklauves 37,6%(n=74), trauksme 32% (n=63), nervozitāte 25,4%(n=50), gremošanas traucējumi 23,9%(n=47), miega problēmas 20,8%(n=41), un bieža urinēšana 61,4%(n=121). Lai gan 35%(n=69) respondentu atzina, ka nespētu funkcionēt bez kofeīna, 39,6%(n=78) bija piedzīvojuši abstinences simptomus, mēģinot samazināt tā lietošanu (galvassāpes, nogurums, nervozitāte u.c.).Kamēr 43,1%(n=85) norādīja, ka uzrauga patērēto kofeīna daudzumu,45,9%n=90) atzina, ka nav informēti par kofeīna saturu dzērienos, ko lieto. Lai gan lielākā daļa dalībnieku ievēroja dienas ieteicamo kofeīna devu (≤ 400 mg), 61%(n=102) tomēr novēroja blakusparādības, kad šī robeža tika pārsniegta. Spīrmena korelācijas analīze parādīja statistiski nozīmīgu saistību starp augstu kofeīna patēriņu un nelabvēlīgu ietekmi uz veselību (p<0,001). Turklāt 35%(n=69) respondentu atzina, ka viņu kofeīna lietošanas paradumus ietekmē sociokulturāli faktori. Neskatoties uz novēroto negatīvo ietekmi uz veselību, gandrīz puse (49,7%,n=98) uzskata, ka kofeīna sniegtie ieguvumi atsver iespējamos riskus. Secinājums: Pārmērīgs kofeīna patēriņš ir saistīts ar tādām blakusparādībām kā sirdsklauves, trauksme un gremošanas traucējumi. Ievērojamai daļai respondentu novērojamas atkarības pazīmes, savukārt vispārējā izpratne par kofeīna saturu dzērienos ir zema. Lai arī ieteiktie dienas limiti parasti netika pārsniegti, blakusparādības biežāk tika novērotas, kad šīs robežas tika pārkāptas. Pētījuma rezultāti norāda uz nepieciešamību veicināt sabiedrības informētību un veidot apzinātākus, līdzsvarotākus kofeīna lietošanas paradumus, īpaši jauniešu vidū.

Background: It is our nature to consume food and beverages daily; caffeine is a product that people love to consume, with different types at any time. Latvia is one of the countries where coffee houses are highly competitive in markets due to the high preferences of the community. Considering this interest of a society, it makes essential to explore the link between caffeine consumption and potential health risks among people in Latvia. Aim: This study aims to explore the relationship between excessive caffeine consumption and its adverse health effects among people in Latvia. Material and Methods: A cross-sectional study was conducted among the Latvian population aged 18 and older (N=197). Data were collected anonymously online using Google Forms. Participants were reached through social media platforms (Instagram, Facebook, LinkedIn), email lists, and collaborations with organizations. QR code flyers were distributed in cafés, encouraging individuals to complete the survey. Statistical analysis was performed using IBM SPSS Statistics 29.0 and Microsoft Excel. Results: The study included 197 participants, with a majority identifying as female (63.5%, n=125). Most participants were under the age of 35 (84.3%, n=166). 70% (n=138) of participants reported having adverse effects at least once after consumption. The most reported side effects included heartbeats 37.6% (n=74), anxiety 32% (n=63), nervousness 25.4% (n=50), digestive problems 23.9% (n=47), sleep problems 20.8%(n=41), and 61.4%(n=121) frequent urination. 35% (n=69) of those who reported could not function without caffeine, 39.6%(n=78) of participants mentioned they experienced withdrawal symptoms (headaches, fatigue, nervousness, etc.) when trying to reduce caffeine consumption. 43.1%(n=85) of those who reported that they monitor the amount of caffeine, 45.9% (n=90) mentioned they were not aware of the amount of caffeine in their beverages. While many participants consumed caffeine within the daily limits (≤ 400mg),61%(n=102) mentioned they experienced side effects when they exceeded the recommended intake. According to Spearman correlation analysis, findings revealed that high caffeine consumption was significantly associated with adverse effects (p<.001).35%(n=69) of participants reported that sociocultural factors influenced caffeine consumption habits. Despite the range of adverse effects, 49.7% (n=98) of participants reported that the benefits of caffeine outweighed the risks. Conclusion: Excessive caffeine consumption was associated with side effects such as heart palpitations, anxiety, and digestive problems. A number of participants showed signs of dependence, and awareness of caffeine content was low. Although daily limits were not usually exceeded, side effects were reported more frequently when these limits were surpassed. The findings illustrate the need for awareness-raising efforts for more conscious and balanced caffeine consumption, especially among young individuals.