Aizkuņģa dziedzera audzēja histoloģisko apakštipu izplatība un klīniski morfoloģiskais raksturojums Latvijas Onkologijas Centra
Autor
Sillanpää, Oskari Timo Akseli
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte
Advisor
Zablocka, Tatjana
Datum
2025Metadata
Zur LanganzeigeZusammenfassung
Ievads: Aizkuņģa dziedzera ļaundabīgs audzējs ir viens no audzēju veidiem, kuram raksturīga augsta mirstība un tā histoloģiskie apakštipi ievērojami atšķiras pēc bioloģiskās uzvedības. Visizplatītākais apakštips ir aizkuņģa dziedzera duktālā adenokarcinoma, kas raksturojas ar agresīvu gaitu. Retāki apakštipi, piemēram, aizkuņģa dziedzera neiroendokrīnie audzēji un cistiski pseidopapilārie audzēji, parasti raksturojas ar labāku prognozi. Mērķis: Pētījuma mērķis bija novērtēt aizkuņģa dziedzera ļaundabīgo audzēju apakštipu izplatību un to bioloģisko uzvedību, agresivitāti un invāzijas raksturojumus, kā arī klīniskos rādītājus (vecums). Materiāli un metodes: Pētījums bija retrospektīvs. Pētījumā tika iekļauti 166 pacienti ar histoloģiski apstiprinātu aizkuņģa dziedzera ļaundabīgo audzēju. Dati tika iegūti no slimnīcas “Gaiļezers” un Latvijas Onkoloģijas centra elektroniskajām sistēmām (“Dialab”, “Ārstu Birojs”) 2020.–2024. gadām. Tika analizēti tādi mainīgie rādītāji, kā pacienta vecums, TNM klasifikācija, histopatoloģiskais apakštips un invāzijas veids. Tika aprēķināts kombinēts rādītājs (CTAS), lai novērtētu audzēja agresivitāti. Rezultāti: Pētījumā visbiežāk sastopamais audzēja apakštips bija duktālā adenokarcinoma (n = 114, 68,7 %), kas visbiežāk tika konstatēta gados vecākiem pacientiem. Savukārt, neiroendokrīnie audzēji (n = 31, 18,7%) un cistiski pseidopapilārie audzēji (n = 5, 3%) biežāk tika novēroti gados jaunākiem pacientiem. Duktāla adenokarcinoma uzrādīja būtiski augstākus CTAS rādītājus, salīdzinājumā ar citiem apakštipiem, kas norāda uz agresīvāku bioloģisko uzvedību. Pacienta vecumam nebija statistiski nozīmīgas saistības ar TNM klasifikāciju. Secinājumi: Visizplatītākais aizkuņģa dziedzera ļaundabīga audzēja histoloģiskais apakštips bija duktālā adenokarcinoma, kas arī uzrādīja visagresīvāko bioloģisko uzvedību, balstoties uz patoloģiskajām pazīmēm un CTAS punktu skalu. Retāk sastopamie apakštipi, piemēram, aizkuņģa dziedzera neiroendokrīnie audzēji, bija mazāk agresīvi un biežāk bija sastopami jaunākiem pacientiem. Tomēr, pacientu vecums nebija saistīts ar audzēja izplatību un tā bioloģisko agresivitāti. Atslēgvārdi: aizkuņģa dziedzera audzējs, histoloģiskais apakštips, bioloģiskā agresivitāte, TNM klasifikācija Background: Pancreatic cancer characterized by high mortality rates, and its histological subtypes differ significantly in biological behavior. The most common subtype is pancreatic ductal adenocarcinoma, which is known for its aggressiveness. Rarer subtypes, such as pancreatic neuroendocrine tumors and solid pseudopapillary tumors, often exhibit less aggressive behavior. Aim: The aim of this study was to analyze the distribution of pancreatic cancer subtypes and to evaluate the biological behavior, aggressiveness, and invasion patterns of different subtypes. Additionally, the study aimed to assess the associations of age with these characteristics of pancreatic cancer. Materials and Methods: This retrospective study analyzed 166 patient cases with histologically confirmed pancreatic cancer. Data were collected from the electronic medical record systems ''Dialab'' and ''Ārstu Birojs'' at Riga Eastern University Hospital “Gailezers” between 2020 and 2024. The analyzed variables included age, TNM classification, histological subtype, and invasion patterns. To assess biological aggressiveness, a Cumulative Tumor Aggressiveness Score (CTAS) was used, combining multiple prognostic factors into a single analytical tool. Results: The most common subtype in this dataset was conventional ductal adenocarcinoma (n=114, 68,7%), which was primarily observed in older patients. Neuroendocrine tumors (n=31, 18,7%) and solid pseudopapillary tumors (n=5, 3,0%) were more frequently found in younger patients. Ductal adenocarcinoma demonstrated significantly higher CTAS scores compared to other subtypes, indicating a more aggressive biological behavior. Patient age was not associated with TNM classification. Conclusions: The most common pancreatic cancer subtype was ductal adenocarcinoma, which also demonstrated the most aggressive biological behavior according to pathological features and CTAS scoring. Rarer subtypes such as pancreatic neuroendocrine tumors were less aggressive and were more frequently observed in younger patients. Age was not associated with tumor extent (TNM). Keywords: pancreatic cancer, histological subtype, biological aggressiveness, TNM classification