Akūtu traumatisku muguras smadzeņu bojājumu ķirurģiskas ārstēšanas iznākumi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā laika posmā no 2017. līdz 2024. gadam

Abstract

Tēmas aktualitāte. Akūti traumatiski muguras smadzeņu bojājumi ir viens no smagākajiem neiroloģiskajiem stāvokļiem, kas bieži izraisa neatgriezenisku invaliditāti. Neskatoties uz medicīnas attīstību, ārstēšanas procesā joprojām pastāv būtiski izaicinājumi, īpaši attiecībā uz agrīnas ķirurģiskas ārstēšanas nodrošināšanu un neiroloģisko, kā arī funkcionālo iznākumu uzlabošanu. Darba mērķi. Apkopot un analizēt akūtu traumatisku muguras smadzeņu bojājumu ķirurģiskas ārstēšanas rezultātus, izvērtējot bojājuma lokalizāciju, ārstēšanas uzsākšanas laiku, izmantotās ķirurģiskās metodes, pēcoperācijas komplikācijas, neiroloģiskā stāvokļa dinamiku un funkcionālos iznākumus. Materiāli un metodes. Retrospektīvs pētījums, kurā analizēti 68 pacientu dati, kuriem Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) no 2017. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim veikta ķirurģiska ārstēšana akūta traumatiska muguras smadzeņu bojājuma dēļ. Dati iegūti no medicīniskās dokumentācijas RAKUS arhīvā. Datu apkopošanai izmantota programma Microsoft Excel, savukārt statistiskā analīze veikta ar IBM SPSS Statistics programmas 29.0 versiju. Rezultāti. No 68 pacientiem 66,2% (n = 45) bija vīrieši. Vidējais vecums bija 46,8 gadi (SD = 15,8). Visbiežākais traumas cēlonis bija CSN - 58,8% (n = 40), savukārt bojājumi visbiežāk lokalizējās kakla daļā (64,7%, n = 44), īpaši C6 - C7 līmenī. Ķirurģiska ārstēšana tika uzsākta 48 stundu laikā 36,8% (n = 25) pacientu. Biežāk izmantotās ķirurģiskās metodes bija mikrodiskektomija ar priekšējo spondilodēzi ar Cage un plāksni (48,5%, n = 33) un laminektomija ar transpedikulāru fiksāciju (33,8%, n = 23). Neiroloģiskā stāvokļa uzlabošanās pēc ķirurģiskas ārstēšanas tika novērota 33,8% (n = 23) pacientu, visbiežāk ASIA C grupā - 62,5% (n = 10). Pacientiem, kuriem ķirurģiska ārstēšana tika uzsākta 48 stundu laikā pēc traumas, neiroloģiskā uzlabošanās tika novērota biežāk nekā tiem, kuri operēti vēlāk (p = 0,001), kā arī stacionēšanas ilgums bija ievērojami īsāks (p < 0,001). Pēcoperācijas komplikācijas tika reģistrētas 20,6% (n = 14), visbiežāk pacientiem ar izteiktāku neiroloģisko deficītu. Secinājumi. Agrīna ķirurģiska ārstēšana (<48 h) akūtu traumatisku muguras smadzeņu bojājumu gadījumā ir saistīta ar būtiski labāku neiroloģisko iznākumu un īsāku stacionēšanas ilgumu. Neiroloģiskā uzlabošanās visbiežāk novērota pacientiem ar vidēji smagu bojājumu (ASIA C), savukārt komplikāciju risks bija augstāks pacientiem ar izteiktu sākotnējo neiroloģisko deficītu (ASIA A).

Introduction. Acute traumatic spinal cord injuries represent one of the most severe neurological conditions, frequently resulting in irreversible disability. Despite advances in medicine, challenges remain in the treatment process, particularly in ensuring early surgical intervention and improving neurological and functional outcomes. Aim. To compile and analyze the results of surgical treatment for acute traumatic spinal cord injuries, evaluating injury localization, time to treatment initiation, surgical methods used, postoperative complications, neurological status changes, and functional outcomes. Methods. A retrospective study was conducted, analyzing the data of 68 patients who underwent surgical treatment for acute traumatic spinal cord injuries at Riga East University Hospital (RAKUS) between January 1, 2017, and December 31, 2024. Data were extracted from the hospital's medical records. Microsoft Excel was used for data compilation, while statistical analysis was performed using IBM SPSS Statistics version 29.0. Results. Of the 68 patients, 66.2% (n = 45) were male. The mean age was 46.8 years (SD = 15.8). The most common cause of trauma was road traffic accidents (58.8%, n = 40), while injuries were most frequently localized in the cervical region (64.7%, n = 44), particularly at the C6 - C7 level. Surgical treatment was initiated within 48 hours in 36.8% (n = 25) of the patients. The most commonly used surgical methods were microdiscectomy with anterior spondylodesis using a cage and plate (48.5%, n = 33), and laminectomy with transpedicular fixation (33.8%, n = 23). Neurological improvement after surgical treatment was observed in 33.8% (n = 23) of the patients, most frequently in the ASIA C group (62.5%, n = 10). Patients who had surgical treatment initiated within 48 hours of the injury showed more frequent neurological improvement compared to those treated later (p = 0.001), and their hospitalization duration was significantly shorter (p < 0.001). Postoperative complications were recorded in 20.6% (n = 14) of patients, most commonly in those with a more pronounced neurological deficit. Conclusion. Early surgical treatment (<48 h) for acute traumatic spinal cord injuries is associated with significantly better neurological outcomes and a shorter hospitalization duration. Neurological improvement was most frequently observed in patients with moderate injuries (ASIA C), while the risk of complications was higher in patients with severe initial neurological deficits (ASIA A).