Zemas pakāpes iekaisums un ar to saistītie riska faktori pacientiem ar lieko svaru un pirmās pakāpes aptaukošanos

Abstract

Aptaukošanās izplatība pasaulē, tostarp arī Latvijā, ir sasniegusi epidēmijas līmeni. Pat agrīnas virssvara un aptaukošanās izmaiņas tiek saistītas ar hronisku zemas pakāpes iekaisumu, kurš palielina kardiovaskulāro, metabolo un neirodeģeneratīvo slimību attīstības risku. Zemas pakāpes iekaisuma biomarķieru identificēšana varētu palīdzēt agrīni novērtēt ar aptaukošanos saistītu iekaisuma stāvokli organismā, tādējādi sniedzot iespēju preventīvi iejaukties pirms hronisku slimību attīstības. Darba mērķis: Izvērtēt tādu iekaisuma marķieru kā eritrocītu grimšanas ātrumu, dažādu leikocitāro formulu attiecību, augsti jutīgo C reaktīvo proteīnu un ceruloplazmīna līmeni virssvara un I pakāpes aptaukošanās grupās. Izpētīt kardiovaskulāro slimību riska faktorus, kā kopējā holesterīna, triglicerīdu, zema blīvuma lipoproteīna holesterīna un augsta blīvuma lipoproteīna holesterīna, vidukļa apkārtmēra, vidukļa/auguma attiecības un iekaisuma marķieru korelācijas pētījuma dalībnieku grupā. Materiāli un metodes: Tika veikts retrospektīvs pētījums, kurā analizēti projekta “Integrētais modelis prediabēta monitorēšanai, izmantojot uz mākslīgo intelektu balstītu automatizēto riska stratificēšanas modeli” (PRAESIIDIUM) pētījuma brīvprātīgo dalībnieku dati. Statistiskā datu analīze tika veikta, izmantojot IBM SPSS Statistics 29.0. Rezultāti: Kopā pētījumā piedalījās 61 dalībnieks, kur 43 (70,5%) tika iekļauti virssvara grupā, un 18 (29,5%) I pakāpes aptaukošanās grupā pēc ķermeņa masas indeksa. Analizējot iekaisuma marķieru saistību starp abām grupām, netika novērotas statistiski nozīmīgas saistības. No kardiovaskulāro slimību (KVS) riska faktoriem tika novērotas statistiski nozīmīgas saistības starp virssvara un I pakāpes aptaukošanās grupām vidukļa apkārtmēram (p<0,01), vidukļa/auguma attiecībai (p<0,01) un triglicerīdiem (p= 0,006). Pārējiem KVS riska faktoriem starp abām grupām statistiski nozīmīgas saistības netika konstatētas. Analizējot iekaisuma marķieru līmeņa korelāciju ar KVS riska faktoriem izpētes grupā, tika atrastas divas vidēji stipras, statistiski nozīmīgas korelācijas starp eritrocītu grimšanas ātrumu (EGĀ) un zema blīvuma lipoproteīna holesterīnu (p= 0,005, EGĀ rs= 0,352), kā arī starp EGĀ un kopējo holesterīnu (p= 0,006, EGĀ rs= 0,349). Abās korelācijās tiek novērota pozitīva tendence pie EGĀ vērtībām, kas pārsniedz 5 mm/h. Secinājumi: KVS riska faktori ir augstāki I pakāpes aptaukošanās grupā un iekaisuma marķieri korelē ar KVS riska faktoriem izpētes grupā. Nepieciešami turpmāki hroniska zemas pakāpes iekaisuma un ar to saistīto KVS riska faktoru pētījumi cilvēkiem ar lieko svaru, lai identificētu uzticamākus biomarķierus, noteiktu to savstarpējās saistības un ieteicamās robežvērtības, kā arī attīstītu veiksmīgāku dinamisko novērošanu, tādējādi veicinot hronisku slimību attīstības prevencijas pasākumus.

Background: The global prevalence of obesity, including in Latvia, has reached epidemic proportions. Even early overweight and obesity changes are associated with chronic low-grade inflammation, which increases the risk of cardiovascular, metabolic and neurodegenerative disease development. Identification of low-grade inflammation biomarkers could help in early assessment of obesity-related inflammatory state, providing an opportunity for preventive intervention before chronic disease development. Aim: The purpose of this study is to evaluate inflammatory markers such as erythrocyte sedimentation rate, various leukocyte formula ratios, high sensitivity C-reactive protein and ceruloplasmin levels in overweight and I grade obesity patients. Investigate the correlations of cardiovascular disease risk factors such as total cholesterol, triglycerides, low-density lipoprotein cholesterol and high-density lipoprotein cholesterol, waist circumference, waist/height ratio and inflammatory markers in the study group. Materials and methods: A retrospective study was conducted, analyzing data from volunteer participants of the “Physics informed machine learning-based prediction and reversion of impaired fasting glucose management” (PRAESIIDIUM) study. Statistical data analysis was performed using IBM SPSS Statistics 29.0. Results: A total of 61 participants were included in the study, of which 43 (70.5%) were in the overweight group and 18 (29.5%) in the I grade obesity group according to body mass index. No statistically significant inflammatory biomarker associations were observed between the two groups. Among cardiovascular (CVD) risk factors, statistically significant associations were observed between overweight and I grade obesity groups for waist circumference (p<0.01), waist-to-height ratio (p<0.01) and triglycerides (p= 0.006). Other CVD risk factors had no statistically significant associations between the two groups. Two statistically significant and moderately strong associations were found when analyzing the correlation between inflammatory biomarker levels and CVD risk factors in the study group: erythrocyte sedimentation rate (ESR) and low-density lipoprotein cholesterol (p= 0.005, ESR rs= 0.352), ESR and total cholesterol (p= 0.005, ESR rs= 0.349). Both correlations exhibited an upward pattern at ESR values exceeding 5 mm/h. Conclusions: Study results only partially confirmed two of the three hypotheses. CVD risk factors are higher in the I grade obesity group and inflammatory biomarkers correlate with CVD risk factors in the study group. Further studies of chronic low-grade inflammation and CVD risk factor development in overweight individuals are needed in order to identify more reliable biomarkers, determine their mutual relationships and recommended cut-off values in order to develop more successful dynamic patient monitoring, thus promoting chronic disease preventive measures.