Māsas iesācējas profesionālā un emocionālā labbūtība adaptācijas periodā stacionārā

Abstract

Maģistra darbā tiek pētīta māsas iesācējas profesionālā un emocionālā labbūtība adaptācijas periodā stacionārā, īpašu uzmanību pievērošot atbalsta un darba slodzes faktoram. Darba mērķis ir izstrādāt strukturētu māsas iesācējas labbūtības modeli, kas sekmētu veiksmīgāku adaptācijas procesu un noturību profesijā. Darbs balstīts uz P. Benneres māszinību teoriju no iesācējas līdz ekspertei un uz A. Banduras sociāli kognitīvo mācīšanās teoriju Pētījumā izmantots jaukta tipa kvalitatīvs pētījums, kur pirmā pētījuma daļa balstās uz aptaujas anketu, lai identificētu māsu iesācēju adaptācijas problēmas. Aptaujā pēc iekļaujošajiem kritērijiem analizētas 60 respondentu atbildes. Otrā pētījuma daļā analizētas divas fokusa grupas: māsas iesācējas un viņu mentori. Rezultāti liecina, ka būtiskākie labbūtību ietekmējošie faktori ir nepietiekams atbalsts, īpaši no mentora un kolektīva puses, kā arī augsta darba slodze, tostarp diennakts dežūras. Pētījumā noskaidrots, ka 84% respondentu adaptāciju raksturo kā grūtu un vairāk nekā puse nejūtas pietiekami atbalstīti. Balstoties uz iegūtajiem datiem, izstrādāts “Māsas iesācējas labbūtības modelis”, kurā uzsvērta universitātes, stacionāra, mentora un kolektīva nozīme. Modelis iekļauj individuālu adaptācijas ilguma pielāgošanu, strukturētu ievada programmu, samazinātu slodzi, psiholoģisko atbalstu un mentora klātbūtni visa adaptācijas procesa laikā. Darbā iegūtie rezultāti akcentē nepieciešamību pēc pārdomātas mentoru izvēles, atbilstošas apmācības un profesionālās kultūras stiprināšanas ārstniecības iestādēs.

The Master's work explores the professional and emotional merits of a nurse beginner during an adaptation period in a stationary, with particular attention to the support and workload factor. The aim of the work is to develop a structured model of nurse beginner merits that would contribute to a more successful process of adaptation and resilience in the profession. The work is based on Mr Benners theory of nursing from beginner to expert and on Mr Bandura's socially cognitive theory of learning. The study uses a mixed-type qualitative study, where the first part of the study relies on a questionnaire to identify problems with nurse beginner adaptation. The survey analysed the responses of 60 respondents according to the inclusive criteria. The second part of the study analyzes two focus groups: nurse beginners and their mentors. The results show that insufficient support, especially on the part of mentor and collective, as well as high workload, including day-to-day duty, are the most important factors influencing the merits. The study found that 84% of respondents describe adaptation as difficult and more than half do not feel supported enough. Based on the findings, a “nurse beginner benefit model” has been developed, highlighting the importance of university, inpatient, mentor and collective. The model includes individual adaptation duration adjustment, structured introductory program, reduced load, psychological support, and mentor presence throughout the adaptation process. The results obtained in the work emphasise the need for thoughtful selection of mentors, appropriate training and strengthening of professional culture in medical treatment institutions.