Radnieciskošanas prakses aspekti Latvijā ieceļojušajās ģimenēs

Abstract

Pētījums veikts postsociālisma kontekstā un tajā skaidroju, kā Padomju Savienības sabrukums un valstu robežu novilkšana ir ietekmējusi izpratni par radniecību un attiecību uzturēšanu ģimenēs, kuras ir ieceļojušas Latvijas teritorijā Padomju Savienības laikā. Sociālā konstrukcionisma perspektīvā tiek analizēts robežu, etnisko grupu, ģimenes un piederības jēdzieni. Lauka darbā veikts līdzdalīgais novērojums un intervijas, izmantojot biogrāfisko intervēšanas metodi. Izmantojot radnieciskošanas un frontēšanas konceptus analizēju ikdienas radnieciskošanas prakses pārrobežu apstākļos un robežu ietekmi uz savstarpējām attiecībām. Tiek secināts, ka radnieciskoti tiek gan cilvēki, gan vietas un, ka caur radnieciskošanas praksi tiek konstruēta piederība vietai un veidota izpratne par dzimteni. Atslēgas vārdi: radnieciskošana, frontēšana, robežas, Padomju Savienība, postsociālisms, ģimene

The research has been spatially and temporally situated within the context of postsocialism. This Master thesis aims to explain how the Soviet Union's collapse and establishing of the state borders have affected the understanding of kinship and relations of families who have immigrated into Latvian territory during the Soviet era. Boundaries, ethnic groups, family and home concepts are analyzed using social construction approach. Field work was carried out by using observation method and biographical interviews. Relativizing and frontiering concepts are used to explore changes in relationship between family members and processes that have been shaped by and are shaping these relationships. The study provides empirically grounded interpretations to questions concerning the relationship between the familial changes in cross-border situations. Keywords: relativizing, frontiering, boundaries, Soviet Union, post socialism, family