Māsu ietekme psiholoģiskajā atbalstā pacientiem ar onkoloģiju

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “Māsu ietekme psiholoģiskajā atbalstā pacientiem ar onkoloģiju”. Tēmas aktualitāti nosaka onkoloģisko pacientu emocionālā slodze un māsu nozīmīgā loma holistiskā aprūpē. Darba mērķis – noskaidrot, kā māsas veido terapeitiskas attiecības un sniedz psiholoģisko atbalstu pacientiem ar onkoloģisku saslimšanu. Pētniecības uzdevumi ietvēra teorētiskā pamatojuma izstrādi, empīriskā pētījuma veikšanu un priekšlikumu izstrādi profesionālās pilnveides iespējām. Hipotēze – Māsas onkoloģijas aprūpēs nodaļas nespēj pilnvērtīgi sniegt psiholoģisko atbalstu pacientiem nepietiekamas profesionālās sagatavotības dēļ.– tika apstiprināta. Pētījumā izmantota kvantitatīvā metode, par pētījuma instrumentu – strukturēta anketa. Aptaujā piedalījās 74 māsas, kas strādā onkoloģijas jomā. Rezultāti atklāj, ka emocionālais atbalsts tiek sniegts pārsvarā neregulāri, un lielākā daļa māsu izjūt vajadzību pēc tālākizglītības. Darba noslēgumā piedāvāti praktiski priekšlikumi, kas vērsti uz izglītības programmu pilnveidi, darba organizācijas uzlabošanu un disciplinārās sadarbības stiprināšanu.

The topic of the bachelor thesis is “Nurses' influence in psychological support of oncology patients”. The relevance of the topic is determined by the emotional burden of oncology patients and the important role of nurses in holistic care. The aim of this paper is to investigate how nurses form therapeutic relationships and provide psychological support to oncology patients. The research objectives included developing theoretical underpinning, conducting empirical research and developing proposals for professional development. The hypothesis - Nurses in oncology wards are not able to provide psychological support to patients due to insufficient professional training - was confirmed. The study used quantitative method, structured questionnaires as a research instrument. 74 nurses working in the field of oncology participated in the survey. The results show that emotional support is mostly provided occasionally, and most nurses feel the need for further education. The paper concludes with practical proposals aimed at improving educational programmes, improving work organisation and strengthening disciplinary cooperation.