Iedzīvotāju vecuma struktūras un Eiropas parlamenta vēlēšanu rezultātu kopsakarības Latvijā

Abstract

Bakalaura darbā ir pētīta vecuma struktūras ietekme uz 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām Latvijā. Tiek apskatīti Latvijas novadu un valstspilsētu balsošanas rezultāti 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī to vecuma struktūra, vidējais vecums un vecuma atkarība pa novadiem un valstspilsētām. Partijas tiek klasificētas pēc politiskām nostājām un iezīmēm. Tiek izvērtēta vecuma struktūras ietekme uz vēlētāju aktivitāti un vēlētāju aktivitātes ietekme uz vēlēšanu rezultātiem. Rezultātu veidošanā tiek izmantotas korelācijas un regresijas metodes ar kvantitatīviem datiem, kas ir iegūti sekundāri no CVK, kā arī dati no OSP . Bakalaura darba rezultātos uzrādās, ka Latvijā Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētāju aktivitāte bija negatīva kopsakarība ar iedzīvotāju vecuma struktūru, kas ir pretēji pieņemtajam uzskatam, ka vecāki cilvēki balso biežāk nekā jaunieši.

The bachelor's thesis studies the impact of the age structure of Latvia’s counties and state cities on the 2024 European Parliamentary elections in Latvia. The voting results of Latvia’s counties and state cities for the 2024 European Union parliamentary elections are examined, as well as their age structure, such as average age and old-age dependency ratio by county and state city. The parties are classified by political stances and leanings and analyzed through the lens of age structure. Correlation and regression methods are used to analyze the data; quantitative data in the form of secondary data from the CVK on election results, as well as quantitative secondary age structure data from OSP. The results of the thesis show that in Latvia the correlation between voter age and voter turnout in the 2024 European Parliament elections was negative, which is the opposite of the commonly accepted assumption that older people vote more often than younger people.