Izglītības iestāžu pieejamība un bērnu, jauniešu izvietojuma iezīmes Latvijas austrumu pierobežā

Abstract

Eiropā ir raksturīga iedzīvotāju skaita samazināšanās, ko ietekmē demogrāfiskie procesi un migrācija. Samazinoties iedzīvotāju, tai skaitā bērnu un jauniešu skaitam, mainās arī dažādu iestāžu izvietojums. Tāpēc būtiski pētīt izglītības iestāžu pieejamību, kam ir gan īstermiņa, gan ilgtermiņa ietekme uz iedzīvotājiem. Bakalaura darba gaitā tiek izvērtēts telpiskais bērnu un jauniešu izvietojums un saistība ar izglītības iestāžu pārklājumu Latvijas austrumu pierobežā. Pētījuma teritorija izvēlēta, jo tā ir viena no Latvijas nacionālo interešu telpām. No 2000. līdz 2024. gadam, šeit iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 38,5%, kā arī kopš 2009. gada ir slēgtas vairāk nekā 60 izglītības iestādes. Darbā analizēta zinātniskā literatūra par bērnu, jauniešu vecuma grupu nozīmi un publisko, tajā skaitā – izglītības, iestāžu telpisko pieejamību. Darbā izmantoti 2000. un 2021. gada tautas skaitīšanu dati, kas telpiskās autokorelācijas veidā palīdz skaidrot izvietojuma būtiskumu. Izmantojot kernela punktu blīvuma aprēķina metodi, raksturotas izglītības iestāžu blīvuma iezīmes. Darbā secināts, ka bērni un jaunieši pārsvarā koncentrējas teritorijās ar augstāku izglītības iestāžu pieejamību un ar augstāku iedzīvotāju blīvumu. Tāpat telpiski tiek noskaidrotas konkrētas teritoriālās vienības ar mazāku iestāžu pieejamību dažādās vecuma grupās. Atslēgas vārdi: pierobeža, iestāžu pieejamība, bērni un jaunieši, telpiskā autokorelācija, kernela punktu blīvumu aprēķins

Europe is characterised by a declining population, influenced by demographic processes and migration. As the number of inhabitants, including children and young people, decreases, the spatial distribution of various institutions also changes. Therefore, it is essential to study the accessibility of educational institutions, which has both short-term and long-term impacts on the population. This bachelor’s thesis evaluates the spatial distribution of children and youth in relation to the coverage of educational institutions in the eastern border area of Latvia. This study area was selected due to its designation as a region of national interest. Between 2000 and 2024, the population in this area has decreased by 38,5 %, and since 2009, more than 60 educational institutions have been closed. The thesis analyses scientific literature concerning the significance of the child and youth age groups, as well as the spatial accessibility of public institutions, including educational establishments. The study utilises data from the 2000 and 2021 population censuses, applying spatial autocorrelation methods to explain the significance of population distribution. Kernel density estimation is used to describe the spatial characteristics of educational institution density. The study concludes that children and youth are primarily concentrated in areas with higher accessibility to educational institutions and higher population density. Furthermore, specific territorial units with lower accessibility to institutions across different age groups are identified using spatial analysis. Keywords: border area, accessibility of institutions, children and youth, spatial autocorrelation, kernel density estimation