Bērnu un jauniešu izvietojuma iezīmes Kurzemes reģionā

Abstract

Demogrāfiskie procesi un migrācija būtiski ietekmē iedzīvotāju ģeogrāfisko izvietojumu un tā attīstību laika gaitā. Šīs izmaiņas rada telpiskās atšķirības un ietekmē reģionu attīstību. Reģionālās iedzīvotāju skaita izmaiņas un telpiskā struktūra ir cieši saistītas ar ekonomiskajiem, sociālajiem un citiem faktoriem, kas raksturo sabiedrības attīstību. Šajā darbā pētītas 7-18 gadus veco bērnu un jauniešu ģeogrāfiskā izvietojuma iezīmes Kurzemes reģionā. Pētījuma teritorija izvēlēta, jo tajā novērojamas būtiskas demogrāfiskās pārmaiņas, kas ietekmē šīs vecuma grupas telpisko sadalījumu un rada izaicinājumus reģiona attīstībai. Darba mērķis ir analizēt šīs izvietojuma iezīmes un to saistību ar skolu tīkla izmaiņām. Darbā izmantotas ģeotelpisko datu analīzes metodes, piemēram, Morana indekss un karsto, auksto punktu analīze (Getis-Ord Gi*), kas ļauj identificēt iedzīvotāju koncentrācijas būtiskumu. Analizēti arī 2000. un 2021. gada tautas skaitīšanas dati, kas nodrošina informāciju par iedzīvotāju skaitu un vecuma struktūru, ļaujot izvērtēt 7-18 gadus veco iedzīvotāju ģeogrāfiskā izvietojuma iezīmes un to izmaiņas laika gaitā. Darba rezultāti norāda uz bērnu un jauniešu augstāku koncentrāciju pilsētās un to tuvākajā apkārtnē, kā arī reģionālajos centros, kas saistīta ar izglītības un darba iespējām, vienlaikus konstatējot būtisku šīs vecuma grupas īpatsvara samazināšanos un depopulācijas tendences laukos.

Demographic processes and migration have a major impact on the geographical distribution of the population and its evolution over time. These changes create spatial disparities and affect regional development. Regional population change and spatial structure are closely linked to the economic, social and other factors that characterise the development of society. This study examines the spatial distribution features of children and youth aged 7-18 in the Kurzeme region. The study area was selected due to the significant demographic changes observed within it, which impact the spatial distribution of this age group and pose challenges to the region's development. The aim of the research is to analyse these distribution features and their relationship with changes in the school network. Geospatial data analysis methods, such as Moran's I and Getis-Ord Gi* hotspot analysis, which allow for the identification of population concentration clusters and spatial relationships, were employed in the study. Data from the 2000 and 2021 population censuses, providing information on population size and age structure, were also analysed to evaluate the spatial distribution features of the 7-18 age group and their changes over time. The results of the study indicate a concentration of youth in cities and their immediate surroundings, as well as in regional centres, driven by educational and employment opportunities, while also revealing a significant decrease in the proportion of this age group and rural depopulation trends.