Augsnes oglekļa krājas novērtējums lauksaimniecībā izmantojamās zemēs Taurenes un Platones pagastos

Abstract

Pēdējās desmitgadēs Latvijā notiek būtiskas izmaiņas zemes lietojuma struktūra, kas atspoguļojas uz augsnes īpašībām un īpaši ietekmē augsnes oglekļa krāju. Organiskais ogleklis nodrošina augsnes auglību, ietekmē augsnes procesus, kas kopā nosaka vispārējo lauksaimniecības sistēmas produktivitāti. To samazināšanas rezultātā tiek traucēts barības vielu cikls augsnē un to pieejamība augiem. Bakalaura darbā tika izvērtēta augsnes organiskā oglekļa krāja dažādos zemes lietojuma veidos Taurenes pagastā, kur dominē zālāji un nekoptas lauksaimniecībā izmantojamas zemes, un Platones pagastā, kuram raksturīga intensīva lauksaimniecība un augseka. No pētījuma rezultātiem var secināt, ka oglekļa krājas apjomu ietekme augsnes granulometriskais sastāvs, un, mazākā mērā zemes lietojuma veids un augsekas scenārijs. Nekoptās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs (LIZ) konstatēta statistiski būtiski lielāka augsnes oglekļa krāja, ko galvenokārt ietekmē uz lauka esošā veģetācija. Augstākas oglekļa krājas vērtības tika novērotas laukos bez noteikta augsekas scenārija (4. scenārijs), savukārt zemākās - kultivētos zālājos (6 . scenārijs). Oglekļa uzkrāšanās augsnē ir atkarīga no vairākiem biofizikāliem faktoriem, kā arī no izvēlētajām apsaimniekošanas praksēm un to intensitātes. Šie elementi kopā veido sarežģītu sistēmu, kas nosaka augsnes spēju uzkrāt un saglabāt oglekli.

In resent decades, significant changes in land use structure have occurs in Latvia, which are reflected in soil properties and have a particularly strong impact on soil carbon stocks. Organic carbon ensures soil fertility and influences soil processes that together determine the overall productivity of agricultural systems. A decrease of carbon stocks disrupts soil nutrient cycle and reduces nutrient availability for plants. This bachelor’s thesis evaluates soil organic carbon stocks under different land use types in Taurene Parish, where grasslands and abandoned agricultural land dominate, and Platone Parish, which is characterizes by intensive agriculture and crop rotation. The result indicate that the amount of carbon stocks is influenced primarily by the soil’s granulometric composition, and to lesser extent, by land use type and crop rotation scenario. Statistically significantly higher carbon stocks were observed in abandoned agricultural lands, mainly due to the presence of natural vegetation. The highest soil carbon values were found in fields without a defined crop rotation system (scenario 4), while the lowest were recorded in cultivated grasslands (scenario 6). Soil carbon accumulation is determined by a complex interplay of various biophysical factors, as well as type and intensity of land management practices. Together, these elements form a dynamic system that governs the soil’s ability to accumulate and retain carbon.