Klimata ietekme uz lipīgās sveķenes Viscaria vulgaris augšanu: gadskārtu variēšana un dendroekoloģisko metožu pielāgošana

Abstract

Sausi zālāji ir īpaši jutīgi pret klimata izmaiņām, taču vēl joprojām nav skaidri zināms, kāda ir dažādu klimata faktoru ilgtermiņa ietekme uz zālāju lakstaugu sugām. Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā klimats ietekmē bioloģiski vērtīgu zālāju indikatorsugas lipīgās sveķenes Viscaria vulgaris sakneņa gadskārtu variēšanu. Tā sasniegšanai tika pielāgotas zināmās dendroekoloģijas metodes lakstaugu gadskārtu analīzei, no kura iespējams iegūt daudz iesākas datu rindas nekā no lielākās daļas koku. Pielāgojumi veikti paraugu sagatavošanai, detrendēšanai un hronoloģiju kvalitātes novērtēšanai. Lipīgajai sveķenei var veidoties koksne ar visiem trim vadaudu tipiem, kā arī parenhīmas joslas, kas apgrūtina precīzu gadskārtu robežu noteikšanu. Lipīgajai sveķenei veidojas platākas gadskārtas gados ar augstāku gaisa temperatūru februārī un zemāku temperatūru augustā, taču neskaidro anatomisko struktūru un ar to saistīto procesu dēļ, šie rezultāti nav viennozīmīgi.

Dry grasslands are particularly sensitive to climate variability, yet long-term species specific responses to climatic drivers remain understudied. This study investigates how the grassland biodiversity indicator species sticky catch-fly Viscaria vulgaris responds to climate change by examining rhizome growth ring width variation and underlying anatomical structures. Dendroecology methods were adapted for a species with inherently shorter lifespan than most trees, including adjustments in sample preparation, detrending and chronology quality assessment. Sticky catch-fly can have all three types of wood porosity and axial parenchyma, which hinders growth ring boundary identification. Growth ring width of sticky catch-fly was simulated by a high temperature in February and low temperature in august but results were inconclusive.