Augsnes kvalitāte lauksaimniecības zemēs Jaunsvirlaukas un Glūdas pagastos

Abstract

Zemgales reģions jau sen tika uzskatīts par vienu no svarīgākajiem lauksaimniecības reģioniem Latvijā, kur tiek ražota liela daļa no pārtikas. Tomēr arī vairākas lauksaimniecības zemes teritorijas dod priekšroku intensīvajai lauksaimniecībai, kur pārsvarā ražo vienu konkrētu ekonomiski izdevīgu monokultūru, piemēram, rapsi, kukurūzu. Intensīvā lauksaimniecība apdraud ne tikai Latvijas zemes teritorijas, bet arī agrārās valsts zemju teritorijas visā Eiropas Savienībā. Pētītājās teritorijās ir samazināta kopējā alumīnija, mangāna un dzelzs koncentrācija, kas norāda uz to, ka laukumi tika apstrādāti pēc intensīvās lauksaimniecības metodes. Pētījumā konstatēts, ka Jaunsvirlaukas pagasta laukumos ir palielināta pH vērtība, kas norāda uz lauksaimniecības teritoriju intensīvu kaļķošanu. Augsnes ķīmiskā sastāva atšķirības lielā mērā ietekmē granulometriskais sastāvs, nevis kultūras (rapsis, kukurūza) audzēšana.

The Zemgale region has long been considered one of the most important agricultural regions in Latvia, where a large part of the food is produced. However, several agricultural land areas also prefer intensive agriculture, where one specific economically profitable monoculture is mainly produced, such as rapeseed, corn. Intensive agriculture threatens not only the land areas of Latvia, but also the agrarian state land areas throughout the European Union. The total concentration of aluminum, manganese and iron has been reduced in the studied areas, which indicates that the areas were cultivated according to the intensive agricultural method. The study found that the pH value has been increased in the areas of Jaunsvirlauka parish, which indicates intensive liming of agricultural areas. Differences in the chemical composition of the soil are largely influenced by the granulometric composition, not by the cultivation of the crop (rapeseed, corn).