Ergonomisko risku ietekme uz mehāniķu darbspējām un preventīvie pasākumi

Abstract

“Ergonomisko risku ietekme uz mehāniķu darbspējām un preventīvie pasākumi”. Darba autore: Baiba Bernarte. Darbu vadītājs LU prof. Henrijs Kaļķis. Darbs izstrādāts uz 82 lapām, ietver 37 attēlus, 32 tabulas, 2 pielikumus un 24 literatūras avotu. Pētījums sastāv no četrām daļā. Pirmajā daļā apkopota un analizēta literatūra par ergonomiskiem riskiem mehāniķu darbā, to iespējamo ietekmi uz mehāniķu darbspējām Literatūras analīze uzrāda, ka mehāniķi ir pakļauti ergonomiskiem riskiem un ar to saistītām arodslimībām. Izplatītākie veselības traucējumi saistībā ar mehāniķu profesiju ir muguras sāpes, karpālā kanāla sindroms un tendinīts. Otrajā daļā aprakstītas pētījumā lietotās metodes, Somijas 5 baļļu metode, SGR A un SGR C metodes, darbinieku aptauja un vizuālie novērojumi. Trešajā daļā analizēti iegūtie dati, atklājot, ka lielākā daļa mehāniķu strādā ergonomiski nepiemērotā darba vidē, izjūtot fizisku diskomfortu un nav pietiekami informēti par veselību veicinošiem pasākumiem darbā. Aptaujas rezultāti un ergonomisko risku novērtējums apliecina, ka mehāniķi pakļauti fiziskai pārslodzei darbā. Ceturtajā daļā izstrādāti priekšlikumi darba vides uzlabošanai, t.sk. ergonomisku rīku ieviešanai, darba vietas pielāgošanai, darbinieku izglītošanai. Secināts, ka, lai izvairītos no arodslimībām, nopietna uzmanība jāpievērš ergonomiskiem risinājumiem darbvietās.

“Impact of ergonomic risks on the ability of engineers to work and preventive measures”. Author of the work: Baiba Bernarte. Supervisor: LU Prof Henry lime. The work is designed on 82 pages, includes 37 images, 32 tables, 2 annexes and 24 literature sources. The study consists of four parts. The first part summarises and analyses literature on ergonomic risks in the work of mechanics, the literature analysis of their potential impact on mechanics' ability to work shows that mechanics are exposed to ergonomic risks and related occupational diseases. The most common health disorders associated with the mechanics profession include back pain, carpal canal syndrome and tendinitis. The second part describes the methods used in the study, the Finnish 5-ball method, SGR A and SGR C methods, employee survey and visual observations. The third part analyses the findings, revealing that most mechanics work in an ergonomically inappropriate work environment, experiencing physical discomfort and not being adequately informed about health-enhancing measures at work. The results of the survey and the assessment of ergonomic risks show that mechanics are under physical stress at work. In Part four, proposals have been developed for improvement of the working environment, including introduction of ergonomic tools, adaptation of the workplace, education of employees. It is concluded that in order to avoid occupational diseases, serious attention should be paid to ergonomic solutions in workplaces.