Mūžzaļo rododendru spraudeņu rizoģenēze uronskābju ietekmē

Abstract

Šī pētījuma mērķis bija izpētīt uronskābju kā potenciāla rizoģenēzes stimulatora ietekmi uz sakņu iniciāļu un sakņu aizmetņu veidošanos mūžzaļo rododendru šķirnes ‘Cunningham’s White’ spraudeņos. Pirms spraudeņu apsakņošanas, tie tika apstrādāti ar talka un dažādu rizoģenēzes stimulatoru maisījumiem, izveidojot 4 apstrādes variantus: uronskābes koncentrācijā 1% un 2%, indol-3-sviestskābi koncentrācijā 1%, kā arī kontroles variantu, kas apstrādāts tikai ar talka pulveri. Rizoģenēzes laikā ievāca datus un analizēja spraudeņu lapu hlorofila satura un hlorofila fluorescences rādītājus. Eksperimenta laikā ievāca spraudeņus, no kuriem pagatavoja anatomiskos griezumus sakņu zonā 5-15 mm no pamatnes. Tos izmantoja sakņu iniciāļu un aizmetņu veidošanās vietas un skaita noteikšanai. Rezultāti liecina, ka apstrāde ar 1% indol-3-sviestskābi un 2% uronskābju maisījumu būtiski veicināja sakņu iniciāļu un aizmetņu veidošanos, salīdzinot ar kontroli. Anatomiski sakņu iniciāļi atradās galvenokārt vaskulārā kambija un lūksnes tuvumā. Par to attīstību līdz saknes aizmetņiem liecināja sklerenhīmas šūnu centrifugālais izvietojums ārpus saknes aizmetņiem primārajā mizā. Līdzīgais hlorofila saturs visu variantu spraudeņu lapās eksperimenta laikā norāda uz vienlīdzīgu bioķīmisko potenciālu rizoģenēzes nodrošināšanai, tāpēc atšķirības apsakņošanās rezultātos skaidrojamas ar rizoģenēzes stimulatoru ietekmi. Darba rezultātos novērojams, ka uronskābes, īpaši 2% koncentrācijā, spēj veicināt sakņu iniciāļu un sakņu aizmetņu veidošanos un, iespējams, var kalpot kā alternatīva sintētisko auksīnu izmantošanai veģetatīvajā pavairošanā tādiem grūti apsakņojamiem augiem kā rododendri.

The aim of this study was to evaluate the effect of uronic acids as potential rhizogenesis stimulators on the formation of root initials and root primordia in cuttings of the elepidote rhododendron cultivar ‘Cunningham’s White’. Prior to rooting, the cuttings were treated with mixtures of talc and various rhizogenesis stimulators, forming four treatment groups: uronic acids at 1% and 2% concentrations, indole-3-butyric acid at 1% concentration, and a control group treated with talc powder only. During rhizogenesis, data were collected and analysed regarding chlorophyll content and chlorophyll fluorescence in the leaves of the cuttings. During the course of the experiment, anatomical cross-sections were prepared from the root zone at 5 15 mm from the base of the cuttings to determine the location and number of root initials and primordia. The results indicate that both 1% indole-3-butyric acid and 2% uronic acids significantly enhanced the formation of root initials and root primordia compared to the control. Anatomically, the root initials were located primarily near the vascular cambium and phloem regions. Their development into root primordia was indicated by the centrifugal arrangement of sclerenchyma cells outside the root primordia in the primary cortex. The similar chlorophyll content observed in the leaves of all treatment variants throughout the experiment suggests an equal biochemical potential for supporting rhizogenesis, thus, the differences in rooting outcomes can be attributed to the effect of the applied rhizogenesis stimulators. The results demonstrate that uronic acids, particularly at a 2% concentration, are capable of promoting the formation of root initials and primordia, and may potentially serve as alternatives to synthetic auxins in the vegetative propagation of difficult-to-root plant species such as rhododendrons.